Austrumu slimnīcā veic sarežģītu aortas operāciju

Rīgas Austrumu slimnīcas invazīvie radiologi sadarbībā ar asinsvadu ķirurgiem veikuši sarežģītu operāciju pacientam ar organisma galvenā asinsvada – aortas – bojājumu, ievietojot tajā jaunākās paaudzes stenta protēzi un novēršot apdraudējumu jaunā vīrieša dzīvībai, Neatkarīgā uzzināja Rīgas Austrumu slimnīcā.

32 gadus vecais vīrietis bija cietis autoavārijā, gūstot dažādu orgānu bojājumus jeb politraumu, tai skaitā pacientam bija krūšu aortas sienas plīsums ar lielu asinsizplūdumu. Slimnīcas pārstāve Dace Kārkliņa stāsta: vīrietim bija paaugstināts asinsspiediens un pastāvēja nopietns risks, ka hipertensija aortā var radīt atkārtotu asiņošanu un tas pacientam var būt nāvējoši. Operācija bija steidzami jāplāno, vienlaikus ņemot vērā faktu, ka aortas bojājuma tuvumā atradās asinsvadi, kas atbild par galvas smadzeņu apasiņošanu.

Pieaicinot kolēģi no Kauņas slimnīcas, kurai ir lielāka pieredze šādu aortas traumu novēršanā, Rīgas Austrumu slimnīcas invazīvie radiologi un asinsvadu ķirurgi veica pacientam operāciju, ievietojot aortā jaunākās paaudzes stenta protēzi. Tā noslēdz aortas bojājumu un atjauno normālu tās darbību. Pacients, izrakstoties no slimnīcas, varēs turpināt normālu dzīvi, norāda Rīgas Austrumu slimnīcas Invazīvās radioloģijas nodaļas vadītāja Svetlana Rudņicka. Viņa uzsver, ka invazīvā procedūra tika veikta, pacientam atrodoties vispārējā narkozē, neizmantojot mākslīgās asinsrites sistēmu. Tas prasījis no mediķiem īpaši precīzu darbu, lai, ievadot stenta protēzi pulsējošā aortā, neskartu tos asinsvadus, kas atbild par galvas smadzeņu apasiņošanu. Invazīvā procedūra ir pacientam daudz saudzējošāka un mazāk riskanta nekā vaļēja operācija. Operāciju veica S. Rudņicka un Asinsvadu ķirurģijas nodaļas ārsts Artūrs Ligers.

Pacients pēc operācijas uzturējās Intensīvās terapijas klīnikā, bet tagad turpina ārstēšanos Asinsvadu ķirurģijas nodaļā.

Latvijā

Lai avīzes “Kurzemes Vārds” 1919. gada 3. oktobrī nodrukātais apsveikums jaundibinātajai Latvijas Universitātei atgādina, ka augstskolu Latvijas valsts nodibināja kara laikā: “Lai pulcējas ap to kā droši sargi mūsu jaunekļi stiprām bruņām un asiem šķēpiem varenajās rokās uz cīņu pret tumsības varu, kas kā baigi draudoši ķēmi vēl spiežas ap Gaismas kalnu, kurā lepni pacēlusies mūsu jaunā Burtnieku pils.”

Svarīgākais