Veselības ministre, profesore Baiba Rozentāle 17.novembrī, uzrunājot klātesošos Latvijas Māsu asociācijas Operāciju māsu apvienības un Ķirurģiskās aprūpes māsu apvienības kopējā konferencē, uzsvēra nepieciešamību nākamajā gadā atgriezties pie cilvēkresursu attīstības programmas reanimēšanas.
"Latvijas Māsu Arodbiedrību satrauc veselības ministres teiktais konferencē: "… varu jums solīt, ka nākamajā gadā, sadarbībā ar arodbiedrībām, atjaunosim darbu pie cilvēkresursu attīstības programmas." Protams, tie ir tikai veselības ministres vārdi, reālā situācija ir ļoti nopietna, viens no svarīgākajiem faktoriem kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanā iedzīvotājiem ikvienā no veselības aprūpes līmeņiem ir veselības aprūpes procesā iesaistītie speciālisti jeb cilvēkresursi, par ko arī runāja veselības ministre. Taču jāatzīmē, ka nepietiekamais ārstniecības personu skaits, vecuma struktūra un reģionālais izvietojums ir veselības nozares problēma Latvijā, kura netiek šobrīd risināta un ar cilvēkresursu attīstības programmas reanimēšanu varbūt mēs sāksim nodarboties nākamajā gadā. Medicīnā ir standarts - zelta stunda. Vai mums ir šī stunda?", vēsta Latvijas Māsu arodbiedrības prezidents Aigars Lavrinovičs.
Prognozes saistībā ar medicīnas māsu skaitu darba tirgū ir negatīvas, jo māsu profesijā strādājošajiem ir tendence "novecoties". 2009.gada 30.jūnijā 16,1% no pamatdarbā strādājošo māsu skaita ir vecuma grupā 60 gadi un vecākas, t.i., māsas, kuras sasniegušas pensijas vecumu vai turpmākajos gados dosies pensijā, salīdzinājumam 2005.gadā šādu māsu bija 12,1%, bet 2000.gadā bija 7,5%.
"Nevaram arī apgalvot, ka Latvijā medicīnas koledžās tiek uzņemts pietiekošā daudzumā audzēknes, topošās māsas, kuras būtu nepieciešamas darba tirgum veselības aprūpē. Statistika nesaudzē mūs un norāda, ka vecumā līdz 30 gadiem pamatdarbā 2009.gada 30.jūnijā reģistrētas tikai 747 māsas jeb 5,9% no kopējā pamatdarbā strādājošo māsu skaita, salīdzinājumam 2005.gadā bija 1458 māsas jeb 11,1% un 2000.gadā - 2700 māsa jeb 20,3%," stāsta A.Lavrinovičs.
Gandrīz 32,7% no šobrīd nodarbinātajām māsām ir pirmspensijas vai pensijas vecumā, kas tuvāko 10 gadu laikā pensionēsies, tās pakāpeniski nomainīs māsas vecuma grupā līdz 30 gadiem, kura ir skaitliski mazāka - tikai 11.1%, tas nozīmē, lai uzturētu esošo māsu skaitu 10 gadu laikā būtu nepieciešams sagatavot (starpība 21.6%) 2844 māsas, ja ekonomiskie un sociālie apstākļi nemainās, un visas māsas uzsāk darbu veselības aprūpes nozarē un to turpina. Šobrīd uzskaitē esošie bezdarbnieki, kuru pēdējā nodarbošanās profesija saistīta ar medicīnas māsas darbu Latvijā kopā ir 400 māsas toties ārstu tikai 14. Vai tas neliecina, ka veselības aprūpē veiktās reformas tiek veiktas uz māsu rēķina, nenodrošinājot vispārējo un speciālo aprūpi atbilstoši noteiktajam pacienta aprūpes līmenim. Iedzīvotājiem tiek liegta un netiek nodrošināta kvalitatīva veselības aprūpe, uzskata A.Lavrinovičs.
Eiropas Savienības vidējais māsu skaits uz 10 000 iedzīvotāju ir 95 māsas. Latvija ir valsts Eiropas Savienībā ar viszemākajiem māsu skaita rādītājiem uz 10 000 iedzīvotājiem ir 43,8.