Nav šaubu, jaunākās tehnoloģijas ir dārgas, bet tas, ko varam atklāt un diagnosticēt pacientam, nav salīdzināms ar tehnoloģiju izmaksām, Neatkarīgajai saka P. Stradiņa slimnīcas Diagnostiskās radioloģijas institūta vadītājs Kārlis Kupčs.
Radioloģijas nozīme medicīnā īpaši pieaugusi pēdējos gados, lai arī rentgena starus vācu fiziķis Vilhelms Rentgens atklājis pirms vairāk nekā simt gadiem. Starptautiskajā radioloģijas dienā, kas pasaulē tiek atzīmēta pirmo reizi, radiologi un radiologu asistenti vēlas parādīt, cik šī nozare ir svarīga un kā attīstījusies gadu gaitā. Var teikt, ka radioloģija iznākusi no tumša pagraba gan tiešā, gan pārnestā nozīmē.
Radioloģijas metodes paver plašas iespējas ne tikai patoloģiju savlaicīgai, bet arī saudzīgai ārstēšanai, saka ārsts K. Kupčs. Ar dažādām radioloģijas metodēm ir saskārušies daudzi Latvijas iedzīvotāji, visbiežāk – rentgenu, arī ultrasonogrāfiju, magnētisko rezonansi, datortomogrāfiju, radionukleīdo diagnostiku. Vēža profilakses programmas ietvaros sievietes tiek aicinātas uz mamogrāfiju, kas arī ir radioloģijas metode, lai agrīni konstatētu iespējamo audzēju krūtī. Pēdējos gados strauji attīstījusies invazīvā radioloģija, kuras laikā, piemēram, neatverot galvaskausu, var izņemt trombu asinsvados. K. Kupčs stāsta: ja iedomājamies, ka asinsvadi ir lielāku un mazāku ceļu sazarojums, tad ar speciālu aprīkojumu mēs pa vienu asinsvadu – no cirkšņu artērijas – varam nokļūt galvas smadzenēs, satvert un izvilkt trombu. Pēdējos gados šādā veidā ir sākta arī insultu ārstēšana. K. Kupčs min vēl citu piemēru – aneirisma galvas smadzenēs, ko agrāk tikai un tagad dažreiz likvidē ar operāciju, atverot galvaskausu. «Tagad aneirismu neitralizēt jeb slēgt var daudz saudzējošākā veidā, tāpat piekļūstot tai caur asinsvadiem,» norāda ārsts, demonstrējot operācijas attēlus, kas veikta 12 gadus vecam bērnam.
Mediķi nenoliedz, ka daudzi no radioloģijas izmeklējumiem un ārstēšanas veidiem ir dārgi, taču arī Latvijas iedzīvotāji ir pelnījuši, ka viņi saņem tādu pašu aprūpi kā Eiropā. Turklāt Latvijā, ņemot vērā, ka mediķu darbs netiek atalgots kā citur Eiropā, šie pakalpojumi ir lētāki. «Tas, ko varam diagnosticēt ar jaunāko tehnoloģiju, atsver šīs izmaksas, un ieguvumi no viena dārga izmeklējuma gala rezultātā ir lielāki nekā no daudziem citiem izmeklējumiem un patērētā laika,» uzskata K. Kupčs. Precīza diagnostika nepieciešama gan ārstam, gan pacientam. Izmeklējumu telpās, kur kādam pacientam pēc infarkta pārbauda sirdi, ārsts paskaidro, ka datora ekrānā pilnībā var redzēt sirds darbību un ārstu komanda var pieņemt lēmumu, ko tālāk darīt.
Šogad radioloģijas dienā uzsvars likts uz šo izmeklējumu nozīmi onkoloģijā, jo ir svarīgi, lai ļaundabīgi veidojumi tiktu atklāti pēc iespējas ātrāk. «Mūs arī šokē tas, kādā vēža stadijā atnāk pacienti,» saka Diagnostiskās radioloģijas institūta virsārste Ligita Zvaigzne. «Mēs redzam, ka pacienti nereti ir iedzīti pesimismā, viņi nekam netic. Ir gadījumi, ka gads un divi pagājuši no brīža, kad cilvēks sapratis, ka ir veselības problēmas, un tikai tad vērsies pie ārsta.» Otrs būtisks apstāklis ir medicīnas pakalpojumu pieejamība. Slimnīcā uzsver arī radiologa asistentu nozīmi, jo tieši šie cilvēki veic izmeklējumus, kurus analizē radiologi.