Satraucošākais, ko uzrāda jaunā iedzīvotāju veselības gadagrāmata, ir rekordzemais dzemdību skaits Latvijā, Neatkarīgajai atzīst Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) direktore Inga Šmate.
Tik mazs dzemdību un jaundzimušo skaits kā pagājušajā gadā Latvijā pēdējos desmit gadus nav bijis. Zemākais dzemdību skaits reģistrēts pērn – 18 331, 2010. gadā – 19 003. Analizējot iedzīvotāju mirstības cēloņus, pārsteigumu nav bijis – jau ilgstoši Latvijā visvairāk cilvēku mirst ar asinsrites sistēmas slimībām, ļaundabīgiem audzējiem un no ārējiem cēloņiem – lielākoties pašnāvības un ceļu satiksmes negadījumi.
SPKC gadagrāmatā apkopoti dati par iedzīvotāju mirstību, sabiedrības veselību, saslimstību, veselības aprūpes resursiem, ambulatoro un stacionāro veselības aprūpi, mātes un bērna veselību un cita informācija. Gadagrāmatas dati aktualizēti, ņemot vērā pēdējo tautas skaitīšanu. «Mēs nevaram teikt, ka Latvijas sabiedrības veselība ir ļoti slikta un stāvoklis ir katastrofāls, jo tā, kā ir Āfrikā un daudzās citās bijušās Padomju Savienības valstīs, mums nav, taču jāņem vērā, ka Eiropas Savienībā esam pēdējās vietās,» saka I. Šmate. «Mums ir jātiecas uz attīstīto valstu līmeni un jāpanāk, lai, piemēram, vīrieši Latvijā nemirtu četrdesmit gadu vecumā no sirds slimībām.» Mirstība no asinsrites slimībām Latvijā izteikti ir pirmajā vietā un uz 100 000 iedzīvotāju ir augstāka nekā vēl gadu iepriekš; tālāk seko mirstība ar ļaundabīgiem audzējiem un no ārējiem nāves cēloņiem. Visās šajās jomās būtiska loma iedzīvotāju saslimstības un mirstības samazināšanā ir profilaksei. «Ja cilvēks, kamēr veselības problēmas nav saasinājušās, vēršas pie ārsta, tās var risināt, un tad viņš nenonāks līdz situācijai, kad akūtā situācijā tiks ievietots slimnīcā. Visus veselības pakalpojumus var saņemt laikus, ja vien cilvēks vēlas to darīt un domā par savu veselību,» uzskata I. Šmate. Lai mazinātu saslimstību un mirstību tieši ar asinsrites sistēmas slimībām, pašlaik top īpašs rīcības plāns. Taču I. Šmate atzīst, ka profilakse valstī «ir sašķaidīta», jo krīzes laikā atvēlētie resursi veselības profilakses pasākumiem tika samazināti tikpat kā līdz nullei. Nākamā gada budžetā atvēlēti 60 000 latu, kas nav daudz, bet vismaz – «iesim šajā virzienā». Diemžēl pierādīt profilakses efektivitāti politiķiem esot grūti, jo visi gribot redzēt rezultātus tūlīt, taču profilaksē tie ir pēc pieciem, desmit gadiem. Daudz vieglāk ir parādīt tikko izoperētus pacientus, kas arī ir ļoti svarīgi. Taču tas, cik svarīga ir veselības veicināšana un veselīgs dzīvesveids, lai nebūtu vajadzīga ilgstoša un smaga ārstēšanās, prasa lielāku pārliecināšanu.
Latvijā dzimst maz bērnu, turklāt šokējoši ir dati, cik daudz grūtnieču smēķē. Gadagrāmata parāda, ka vairāk nekā piektā daļa no 15 līdz 19 gadu vecām dzemdētājām smēķē, savukārt vecumā no 20 līdz 24 gadiem – smēķē 14 procenti dzemdētāju. Vēlākā vecumā grūtnieces smēķē mazāk. Gadagrāmatā arī analizēti dati, cik daudz no mātēm, kurām dzimuši dzīvi vai nedzīvi bērni, grūtniecības laikā smēķējušas, lietojušas alkoholu vai narkotikas. Dati apliecina, ka lielāks risks bērnam nepiedzimt dzīvam ir tad, ja grūtniece smēķē – 19,6 procenti nedzīvi dzimušo bērnu mātes smēķējušas. Savukārt piecas reizes lielāks ir risks, ka bērns piedzims nedzīvs mātei, kura lieto alkoholu vai psihoaktīvās vielas. Dati par zīdaiņu un bērnu veselību arī liecina, ka lielai daļai jaunās paaudzes jau no mazotnes ir dažādas veselības problēmas – situācija nav iepriecinoša, jo dzimst maz bērnu, turklāt daudzi no viņiem ir jau ar dažādām veselības problēmām. Vecumā līdz 17 gadiem miruši 213 bērni, to skaitā 124 mazuļi līdz viena gada vecumam.