Saeima šodien nodeva izskatīšanai komisijās grozījumus Alkoholisko dzērienu aprites likumā, kas paredz pienākumu personām vecumā no 18 līdz 25 gadiem, iegādājoties alkoholiskos dzērienus, bez pārdevēja uzaicinājuma uzrādīt personu apliecinošu dokumentu. Ierosinātie grozījumi paredz aizliegt pārdot alkoholu, ja pircējs nevarēs apliecināt savu vecumu.
Paredzēts arī, ka pēc mazumtirgotāja vai uzraudzības un kontroles iestādes pieprasījuma jebkura pircēja pienākums ir apliecināt savu vecumu, uzrādot personu apliecinošu dokumentu. Tāpat paredzēts noteikt aizliegumu pārdot alkoholu valsts un pašvaldību iestādēs, pienākumu to tirgot atsevišķi norobežotā nodaļā, noteikt sankcijas par nelikumīgu alkohola apriti īpašumā, kā arī pastiprināt sankcijas par atkārtotu nepilngadīgā iesaistīšanu un novešanu līdz dzēruma stāvoklim.
Tāpat ierosinātie grozījumi paredz ierīkot videonovērošanu lielveikalu alkoholisko dzērienu nodaļās. Par pārkāpumiem attiecīgi grozījumi paredzēti arī Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kuri šodien arī tika nodoti izskatīšanai komisijās.
Paredzētas arī sankcijas nepilngadīgajiem par alkohola iegādi un starpnieka izmantošanu, kā arī sankcijas par alkohola lietošanu izglītības iestādes telpās un teritorijā.
Deputāti arī vērtēs, vai noteikt sodu cilvēkam, kura īpašumā notiek nelikumīga alkoholisko dzērienu izgatavošana (ražošana), glabāšana vai realizācija, ja tas izdarīts gada laikā pēc brīdinājuma par šādu pārkāpumu.
Debates Saeimas sēdē šie priekšlikumi neizraisīja, deputātiem vien bija vairāki priekšlikumi, kuras Saeimas komisijas noteikt par atbildīgām par šiem likumprojektiem.
Alkoholisko dzērienu patēriņš jauniešu vidū Latvijā joprojām ir viens no augstākajiem Eiropas Kopienas valstīs un arī visu alkohola grupu pieejamība jauniešu vidē ir vērtējama kā augsta, iepriekš secinājusi Saeimas darba grupa, kura meklēja risinājumus bērnu un jauniešu alkohola atkarības ierobežošanai. Lai samazinātu alkohola ietekmi uz bērniem un jauniešiem, nepieciešams veikt izmaiņas alkohola aprites režīmā, norāda darba grupas pārstāvji.
Darba grupas atbalstītie priekšlikumi grozījumiem Administratīvo pārkāpumu kodeksā un Alkohola aprites likumā paredz aizliegumu pārdot alkoholu bez identifikācijas dokumentu uzrādīšanas personām no 18 līdz 25 gadu vecumam, kā arī sankcijas par šī pienākuma nepildīšanu - naudas sodu pārdevējam no 50 līdz 100 latiem, bet juridiskajām personām - no 100 līdz 500 latiem.
Pētījuma "Eiropas skolu aptaujas projekts par alkoholu un citām narkotiskām vielām" dati liecina, ka Latvijā jauniešu īpatsvars, kuri lietojuši alkoholu vismaz reizi dzīvē, sasniedz 96%, vēl 66% 15 līdz 16 gadus vecu jauniešu atzīst, ka vismaz reizi dzīves laikā ir piedzērušies, bet katrs ceturtais ir bijis piedzēries 13 gadu vai jaunākā vecumā. Latvijai ir vieni no augstākajiem rādītājiem, arī vērtējot jauniešu īpatsvaru, kuri pēdējo 12 mēnešu laikā pieredzējuši ar alkoholu saistītas personiskās problēmas.
2011.gadā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests sniedzis palīdzību 1147 bērniem alkohola reibumā vai abstinences stāvoklī. Pētījumi un datu analīze apstiprina, ka līdzšinējā alkohola pieejamības ierobežošanas politika jauniešiem ir bijusi neefektīva, jauniešu alkohola pieejamības un lietošanas rādītāji vērtējami kā augsti un tie ir saglabājušies 2007.gada līmenī, norāda likumprojekta iesniedzēji.
Pētījums "Atkarību izraisošo vielu paradumi un tendences skolēnu vidū" liecina, ka lielākā daļa jauniešu, kas piedalījās pētījumā, atzina, ka alkoholiskie dzērieni ir viegli vai ļoti viegli pieejami. Lielākā daļa - 79% - Latvijas 8. līdz 10.klases skolēnu alkoholu pirmo reizi pamēģinājuši 13 gadu vecumā vai pat agrāk, liecina pētījums. Savukārt 96% jauniešu vecumā no 15 līdz 16 gadiem dzīves laikā ir vismaz vienu reizi lietojuši alkoholu. Savukārt regulāra alkohola lietošanas pieredze, proti, 40 un vairāk reižu dzīves laikā, ir aptuveni vienai trešdaļai aptaujāto jauniešu.
Tikmēr 21% skolēnu ir lietojuši alkoholu vairāk nekā 20 reizes pēdējā gada laikā, bet 7% - vairāk nekā desmit reizes pēdējā mēneša laikā.