Latvijā cirkulē paragripa un adenovīrusi

Slimību profilakses un kontroles centru (SPKC) uztrauc zemā iedzīvotāju aktivitāte, vakcinējoties pret gripu. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu potēšanās datiem šogad tie ir īpaši zemi.

Septembrī vakcinējušies tikai 118 cilvēku. Vakcinācijas aptvere pret gripu Latvijā nav pietiekama, un pēdējo sešu gadu laikā iedzīvotāji pret gripu vakcinējušies arvien mazāk, norāda SPKC eksperti.

Centrs uzsācis ikgadējo gripas un augšējo elpceļu vīrusu monitoringu. Oktobra pirmajās divās nedēļās monitoringa iestādes par gripas saslimšanas gadījumiem neziņo. Neatkarīgā rakstīja, ka Latvijas Infektoloģijas centrs reģistrējis vienu gripas saslimšanas gadījumu, taču pacients ar gripu nebija inficējies Latvijā. Arī citās Eiropas valstīs gripas aktivitāte ir zema, tikai atsevišķās valstīs reģistrēti atsevišķi gripas gadījumi.

SPKC gripas monitoringu organizē katru gadu, un tā mērķis ir novērtēt gripas intensitāti un tendences sezonas laikā, kā arī noteikt apdraudētākās vecuma grupas gripas epidēmijas sezonā un ieteikt atbilstošākos pretepidēmijas un profilakses pasākumus. Šajā laikā tiek apzināta situācija slimnīcās, ģimenes ārstu prakses, skolas un bērnudārzi. Epidemiologi atgādina, ka katru gadu gripu pārslimo vismaz desmit procenti iedzīvotāju.

Piemērotākais laiks vakcinēties pret gripu ir pašlaik, kad gripas vīrusi vēl aktīvi necirkulē, atgādina SPKC epidemiologi. Vakcinācijas aptvere pret gripu Latvijā nav pietiekama, un pēdējo sešu gadu laikā iedzīvotāji pret gripu vakcinējušies arvien mazāk. Saglabājoties zemam vakcinācijas līmenim pret gripu, kad vidēji tikai 0,8 procenti iedzīvotāju ir imunizēti – infekcija spēj labāk cirkulēt, apdraudot riska grupu iedzīvotājus, mazina darba un skolu apmeklētību, kā arī palielina gripas komplikāciju skaitu, norāda SPKC speciāliste Laura Ševčenko. Epidemiologi īpaši aicina vakcinēties tos cilvēkus, kuriem saslimšana ar akūtām augšējo elpceļu infekcijām norit smagā formā un ir augsts gripas komplikāciju risks. Pacientiem ar hroniskām slimībām, bērniem no 6 līdz 23 mēnešu vecumam, cilvēkiem no 65 gadu vecuma un grūtniecēm valsts 50 procentu apmērā kompensē vakcināciju pret gripu. Gripas vakcīna pasargā no diviem A tipa un viena B tipa gripas vīrusa. Šīs sezonas vakcīnā ir ietverti trīs komponenti, divi no tiem atšķiras no pagājušās sezonas vakcīnā iekļautajiem antigēniem. Epidemiologi skaidro, ka atsevišķos gadījumos vakcinācija pret gripu nav ieteicama un pret gripu nevajadzētu vakcinēties cilvēkiem, kuriem novērota alerģiska reakcija pret kādu no vakcīnas sastāvdaļām, un cilvēkiem, kuri vakcinācijas dienā ir saslimuši.

Tajā pašā laikā Latvijā pieaugusi saslimstība ar akūtām augšējo elpceļu infekcijām – iepriekšējās nedēļas laikā par 5,5 procentiem un infekciju izplatības līmenis bija nedaudz augstāks nekā pēdējos divos gados šādā pašā laika posmā. Augstākā saslimstība ar elpceļu infekcijām reģistrēta Jelgavā un Rēzeknē, bet zemākā – Valmierā. Zemākā skolu apmeklētība reģistrēta Daugavpilī, bet zemākais bērnudārzu apmeklētības līmenis – Jēkabpilī (53,1 procents). Latvijā šobrīd cirkulē paragripa, respiratori sincitiālais vīruss un adenovīrusi.

Paragripas vīrusiem ir tikai līdzīgs nosaukums gripai, jo tie pieder citai vīrusu dzimtai. Klīniski simptomi visām elpceļu infekcijām var būt līdzīgi.

Paragripas vīrusi vieni no izplatītākajiem respiratoro infekciju vīrusiem. Cilvēkiem izraisa elpceļu infekcijas  1. , 2. un 3.tipa paragripas vīrusi, retāk 4.tipa. Paragripai raksturīgs – laringīts (balsenes iekaisums), bronhīts vai rinīts (iesnas). Simptomi-  balss piesmakums, apgrūtināta elpošana, rejošs klepus, paaugstināta temperatūra, iesnas.

***

Vakcinēto iedzīvotāju īpatsvars septembrī*

2006./2007. 1,19%

2007./2008. 1,02%

2008./2009. 0,89%

2009./2010. 0,78%

2010./2011. 0,52%

2011./2012. 0,44%

*kad ir piemērotākais laiks vakcinācijai

***

2009 562

2010 333

2011 451

2012 118

Avots: Slimību profilakses un kontroles centrs

***

Vakcinēties īpaši iesaka cilvēkiem, kuriem gripa norit smagā formā un ir augsts komplikāciju risks,

cilvēkiem, kuri slimo ar hroniskām plaušu, sirds un asinsvadu sistēmas, nieru un vielmaiņas slimībām,

bērniem no sešu līdz 23 mēnešu vecumam, jo viņiem vēl nav izveidojusies imunitāte pret nevienu no gripas vīrusiem,

cilvēkiem, kuri vecāki par 65 gadiem, jo šajā vecumā imūnā sistēma vairs nenodrošina pilnvērtīgu aizsardzību pret saslimšanu

un nereti saasinās arī hroniskās slimības, kas kopā ar gripas vīrusu var radīt dzīvībai bīstamas komplikācijas,

grūtniecēm un sievietēm, kuras plāno grūtniecību gripas sezonā,

mediķiem un sociālajiem darbiniekiem.