Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā veselības un izglītības jomu pārstāvji lauza šķēpus, ko darīt ar «nacionālo traģēdiju», jo arvien palielinās to jauniešu skaits, kas smēķē un lieto alkoholu.
Vieni ieteica atjaunot atsevišķu veselības mācības priekšmetu, citi uzskatīja, ka var palikt tāpat, šīs zinības integrējot citos mācību priekšmetos, taču konkrēta risinājuma, kā un ko darīt, nav.
Veselības ministre Ingrīda Circene vērsa uzmanību, ka katastrofāli pieaudzis jauniešu skaits ar kaitīgiem ieradumiem. Pētījumi liecinot: jau 13 gadu vecumā smēķē 10% pusaudžu. Turklāt aptaujas rāda, ka skolēni ir vāji izglītoti par veselīgu dzīvesveidu. Veselības ministre arī meta akmeni Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) dārziņā, uzsverot, ka tai jāuzņemas atbildība par situāciju, jo visas šīs zinības ir atšķaidītas dažādos mācību priekšmetos, tāpēc nedod vajadzīgo efektu. Jāatjauno veselības mācība kā atsevišķs priekšmets, ja grib ko mainīt. IZM parlamentārā sekretāre Inga Vanaga tikai daļēji atzina, ka vainīga ir izglītības sistēma, taču pauda pārliecību, ka atbildība jāuzņemas arī atkarību radošo vielu izplatības kontrolētājinstitūcijām, un vērsa uzmanību, ka IZM atbalsta interešu izglītību – arī sportu. Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis mudināja jauniešos radīt izpratni par veselīgu dzīvesveidu, īpašu uzmanību pievēršot profesionāli tehnisko un internātskolu audzēkņiem, jo viņi esot vairāk tendēti uz kaitīgiem ieradumiem.
Komisijas vadītāja Ina Druviete gan norādīja, ka problēma nav risināma tikai divām ministrijām. Tāpat neko nedos vainīgo meklēšana. «Pašlaik ir pārāk liela plaisa starp teoriju un praksi, lai gan arī skolēnu zināšanas par labām nevaram nodēvēt. Vai veselības mācību vajadzētu atsevišķi nodalīt, tas vēl būtu diskutējami,» teica I. Druviete. Vispirms vajagot noskaidrot reālo situāciju un neizvirzīt vienu kategorisku viedokli. Jautājums par veselības mācību būtu jārisina augstākā līmenī, iespējams, pat veidojot īpašu darba grupu.
Asociācijas Ģimene valdes priekšsēdētāja Ilona Bremze atzina – «ir gandarījums, ka problēma ir aktualizēta». Taču būtiskākais ir apzināt ne tikai sekas, bet cēloņus, jo ar skaidrošanu, ka dzert un smēķēt nav labi, nekas daudz nemainīsies. Problēma ir vidē, no kurienes bērni nāk, konkrēti – no ģimenes. «Ja bērna ģimenes modelis nav bijis veiksmīgākais, tad viņam jāstāsta, kā to darīt citādi – jārunā ar viņu par seksualitāti, attiecību veidošanu, jāstiprina ģimeniskās vērtības,» sacīja I. Bremze, norādot, ka veselība ir tikai viena neliela šķautne.