Farmācijas nozares nevalstiskās organizācijas vērsušās pie parlamenta, lūdzot neaplikt ar pievienotās vērtības nodokli medikamentus, kas iekļauti valsts kompensācijas sarakstā, līdzīgi kā tas pašlaik ir noteikts ārstniecības pakalpojumiem un manipulācijām.
"Desmit gadu laikā PVN likme zālēm ir palielinājusies no 0% līdz 12%, kas ir viena no visaugstākajām likmēm starp ES valstīm. Neskaitāmās iniciatīvas samazināt pievienotās vērtības nodokļa likmi visām zālēm līdz šim ir cietušas neveiksmes, tāpēc par absolūti akūtu uzskatām vismaz valsts kompensēto medikamentu neaplikšanu ar PVN" - uzsvēra Inga Zemdega - Grāpe, Aptieku Attīstības biedrības priekšsēdētāja.
Jau vairākus gadus kompensējamo zāļu budžets tiek veidots ar deficītu. 2012. gadā pēc Veselības ministrijas aprēķiniem kompensējamo zāļu izmaksas būs 82,6 milj. latu, no kuriem valsts budžetā sākotnēji tika ieplānoti tikai 76,3 milj. latu.
"Daļu (4 milj. latu) no trūkstošajiem līdzekļiem bija plānots iekasēt no zāļu ražotājiem proporcionāli viņu tirgus daļai Latvijā. Šī prakse tika ieviesta, sākot ar 2011.gadu, kad Veselības ministrija, atsaucoties uz līdzekļu trūkumu un ekonomisko krīzi, bija vērsusies pie Latvijā pārstāvētajiem zāļu ražotājiem ar lūgumu līdzfinansēt kompensējamo zāļu budžetu 4 milj. latu apmērā, lai sniegtu atbalstu hroniski slimiem cilvēkiem. Šogad ražotāji atteicās līdzfinansēt kompensējamo medikamentu deficītu, jo kļuva skaidrs, ka valsts apzināti plāno izdevumus ar deficītu, kuru pēc tam liek segt ražotājiem" - papildināja Inga Zemdega-Grāpe.
Neņemot vērā faktiskos/nepieciešamos izdevumus medikamentu kompensācijai, kompensējamo medikamentu budžets 2013. gadam atkal ir plānots ar jau iepriekš zināmu deficītu, tas ir, 78,4 milj. latu apmērā, kas ir par 4,2 milj. latu mazāk nekā 2012.gadam prognozētie faktiskie izdevumi.
"Šogad PVN daļa kompensējamo zāļu budžetā (valsts izdevumos par kompensējamiem medikamentiem) ir aptuveni 9 milj. latu. Tā ir summa, kas tiek pārskaitīta starp valsts iestādēm, un par šādu summu mazāka ir nauda, kas reāli tiek izmantota medikamentu apmaksai" - uzsvēra Jānis Libķens, Aptieku īpašnieku asociācijas valdes loceklis.
Farmācijas nozares nevalstiskās organizācijas uzskata, ka kompensējamo zāļu aplikšana ar PVN ir neloģiska, jo tas ir valsts veselības atbalsts, ko pati valsts sniedz hroniski slimiem cilvēkiem. Neapliekot kompensējamos medikamentus ar PVN, valsts samazinās finansiālo slogu tiem, kam zāļu pirkšana un lietošana ir akūti nepieciešama dzīvošanai.
Iesniegumu Saeimas budžeta komisijai par Valsts kompensējamo zāļu neaplikšanu ar PVN atbalstījušas:
Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija (PIAA),
Latvijas Pensionāru federācija,
Invalīdu apvienība "APEIRONS",
Invalīdu tiesību aizsardzības centrs,
Pacientu OMBUDS,
"DZĪVĪBAS KOKS" onkoloģisko pacientu atbalsta biedrība,
Aptieku attīstības biedrība,
Aptieku īpašnieku asociācija,
Latvijas Zāļu lieltirgotāju asociācija,
Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācija