Lai arī valstī darbojas agrīna vēža profilakses programma, bezmaksas mamogrāfijas izmeklējumi sievietēm vecumā no 50 no 69 gadiem, joprojām krūts vēzi ievērojamam skaitam sieviešu atklāj novēloti – ceturtajā stadijā.
Pagājušajā gadā krūts vēzi pēdējā stadijā atklāja 109 sievietēm. Rīgas Austrumu slimnīcas galvenais onkologs Jānis Eglītis norāda: ir vērojama pozitīva tendence – palielinās agrīni atklātu krūts vēža saslimšanu skaits, taču ir vairāk arī novēloti diagnosticētu gadījumu. Pērn 180 krūts vēža saslimšanas gadījumus atklāja tieši skrīninga laikā.
Onkologs, analizējot datus par saslimstību ar ļaundabīgiem audzējiem, uzsver, ka pērn pēdējo piecu gadu laikā krūts vēzis ierindojies pirmajā vietā pēc saslimšanas biežuma abiem dzimumiem. Pirms tam vairākus gadus pirmajā vietā bija plaušu audzējs. Kopumā pērn reģistrēti 11 485 saslimšanas un 6673 nāves gadījumi.
Krūts vēzis diagnosticēts 1255 cilvēkiem, lielākoties sievietēm, taču ar šo vēzi pērn saslimuši arī desmit vīrieši. Lielākoties krūts vēzis atklāts sievietēm vecumā no 50 līdz 69 gadiem, taču arī vecumā virs 70 gadiem šī saslimšana ir ļoti aktuāla – vairāk nekā trešdaļa no saslimušajām sievietēm ir šajā vecumā. Diemžēl šajā vecumā valsts vairs nepiedāvā bezmaksas skrīningu. Pēdējos gados palielinās krūts vēža izplatība ekonomiski aktīvo sieviešu vidū, tāpēc ir ļoti būtiska efektīva ārstēšanas pieejamība, lai sievietes varētu atgriezties sabiedriskajā dzīvē. «Tas ir valstij ļoti svarīgi,» uzsvēra ārsts. Visticamāk, tāpēc, ka krūts vēzis ir visizplatītākais audzējs sievietēm, arī mirstība ir vislielākā – 17,8% no pērn mirušām onkoloģijas pacientēm bija tieši krūts vēzis. Līdzīgi arī vīriešiem – izplatītākais (otrajā vietā) ir plaušu vēzis, un ar to pērn miruši 25% vēža pacientu.
Onkologs norāda arī uz vēl diviem ļaundabīgo audzēju veidiem, kas sagādā īpašas raizes – tas ir olnīcu vēzis sievietēm, ar kuru nesaslimst liels skats sieviešu, tomēr mirstības rādītāji ir ļoti augsti. «Tas ir klusais slepkava, sievietes vēršas pēc palīdzības tikai trešajā stadijā,» saka J. Eglītis. Otrs ir kolorektālais (taisnās, resnās zarnas) vēzis – saslimstība būtiski iet uz augšu – pērn diagnosticēts 1200 pacientiem, miruši kopumā 644 pacienti. «Arī šim audzējam ir valstī skrīninga programma, ko veic ģimenes ārsti, taču cilvēki vēršas pēdējās stadijās, kad ir ierobežotas iespējas palīdzēt,» saka ārsts.
Ņemot vērā pacientu skaita un ielaisto gadījumu īpatsvara pieaugumu, nepieciešama finansējuma palielināšana nozarei, par šādu onkologu priekšlikumu ir informēta arī Veselības ministrija. Onkologi arī norāda, ka pastāv nevienlīdzīga situācija medikamentozās terapijas pieejamībā salīdzinājumā ar citām medicīnas nozarēm un kaimiņvalstīm. Arī vēža skrīninga programmas uzsāktas, bet to attīstība nav pietiekami dinamiska.