Latvijā cilvēki biežāk sūdzas par fiziskām problēmām, ne par emocionālo veselību, taču, kā liecina pētījumi, apmēram 70 procenti ģimenes ārstu pacientu cieš no emocionālajiem traucējumiem.
Bez emocionālās veselības nevar saglabāt fizisko veselību, norāda Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatikas klīnikas vadītāja Gunta Ancāne, jo nereti aiz fizisko sāpju un veselības problēmu gūzmas stāv dažādas emocionālas problēmas.
Psihosomatikas klīnika no 8. līdz 13. oktobrim rīko Emocionālās veselības nedēļu, lai skaidrotu, ko nozīmē emocionālā un psihiskā veselība un kas nepieciešams tās saglabāšanai un uzlabošanai. «Vesels cilvēks jūtas tad, ja viņam nav trauksmes, depresijas; arī spēja noteikt mērķus liecina par emocionālo veselību, taču diemžēl lielai daļai cilvēku ir dažādas emocionālas problēmas, kuras ne tikai traucē dzīvot un sasniegt šos mērķus, bet arī ir pamats fiziskām slimībām,» skaidro profesore G. Ancāne.
Kā piemēru, kā emocionālās problēmas ietekmē arī fizisko veselību, Latvijas Galvassāpju biedrības vadītāja Daina Jēgere min galvassāpes, kuras var ārstēt ar pretsāpju tabletēm, kas arī visbiežāk notiek, bet var arī mēģināt rast galvassāpju iemeslu, un visbiežākie tā ir depresija un psihoemocionāli traucējumi. «Pacienti pie ārsta atnāk ar sūdzību: man sāp galva, viņi nestāsta par savām problēmām, sajūtām, emocijām, un šādās situācijās vieglākais ir izrakstīt medikamentus,» atzist speciāliste. Ģimenes ārste Inguna Riževa uzsver, ka psihosomatisku slimību pacientu skaits palielinās: «Dzīves ritms mežonīgi ātrs, informācijas plūsma – galvenokārt negatīva, cilvēki jūtas emocionāli nestabili. Fiziskā ziņā mēs varam daudz ko izdarīt, bet cilvēks vienalga nejutīsies vesels.» Tomēr palīdzības soļi no ārstu puses nereti ir apgrūtināti, jo atbilstošu palīdzību Latvijā iespējams saņemt galvenokārt tikai par maksu. G. Ancāne apliecina, ka valstī ir fizisko slimību ārstēšanas grozs, bet tāda nav psihoterapijas jomā.
Emocionālās veselības nedēļas laikā Psihosomatikas klīnikas ārsti psihoterapeiti bez maksas vadīs lekcijas un diskusijas sociālajiem darbiniekiem, skolotājiem, bērnudārza audzinātājiem, skolu psihologiem, medicīnas darbiniekiem, kā arī vecākiem.