Lai gan šobrīd pacientiem par kukuļu došanu mediķiem nav noteikta atbildība, drīz tas varētu mainīties, jo šo ceturtdien Saeimā otrajā lasījumā plānots izskatīt priekšlikumus Krimināllikuma grozījumiem, kas paredz pacientu saukšanu pie atbildības par šādu dāvinājumu sniegšanu mediķiem.
Šodien notikušajā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) rīkotajā diskusijā "Korupcija veselības aprūpē - kas? Kam? Kāpēc? Cik ilgi?" KNAB Korupcijas novēršanas nodaļas vadītāja Diāna Kurpniece sacīja, ka ārstiem bieži vien agresīvā veidā tiek uzspiesti "dāvinājumi", kurus viņi iespējams nemaz nevēlas saņemt, tāpēc nepieciešams noteikt skaidru ierobežojumu šādiem "dāvinājumiem".
Kurpniece skaidroja, ka KNAB mērķis nav ierobežot, piemēram, ziedu pasniegšanu vecmātei par veiksmīgām dzemdībām, vai citādu pateicību ārstiem, kas tiek veikta, negaidot pretī kādu labumu, bet KNAB mērķis ir novilkt skaidru robežu starp dāvanu un kukuli.
KNAB uzskata, ka līdz ar šiem grozījumiem korupcija veselības aprūpes sistēmā varētu ievērojami mazināties. Kā aģentūrai LETA pastāstīja Kurpniece, visdrīzāk šādos gadījumos pacientiem varētu tikt piemēroti naudas sodi.
Vienlaikus korupcijas apkarotāji diskusijā uzsvēra, ka pašiem ārstiem ir dota pārāk plaša rīcības brīvība, ko ir nepieciešams ierobežot. Kurpniece uzsvēra, ka normatīvajos aktos un regulējumā nav pietiekami skaidroti interešu konflikta novēršanas un dāvanu pieņemšanas jautājumi. Piemēram, nav skaidrs, vai ārsts var vai nevar paralēli pildīt pienākumus kādā zāļu kompānijā.
Šobrīd KNAB sāktas 18 krimināllietas par noziedzīgiem nodarījumiem veselības aprūpes jomā - vairākas no tām saistītas ar kukuļu došanu.