Vairāk nekā pusei pacientu, kuriem ikdienā jālieto kompensējamie medikamenti, ir grūtības iegādāties zāles palielinātā pacientu līdzmaksājuma dēļ.
Trūcīgām personām valsts apņēmusies segt daļu šo izdevumu. "Jāņem vērā, ka trūcīgā statuss tiek piešķirts tikai cilvēkiem, kuru ienākumi nepārsniedz 90 latu jeb pusi no minimālās algas mēnesī, taču arī cilvēkiem ar minimālo algu, pensionāriem, bezdarbniekiem, daudzbērnu ģimenēm kompensējamās zāles šābrīža augstā līdzmaksājuma dēļ daudzos gadījumos ir nepieejamas," ir noraizējusies Latvijas cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas Sustento valdes priekšsēdētājas vietniece Iveta Neimane.
Latvijā vismazāk
Valsts apmaksātā zāļu daļa no kopējā zāļu patēriņa Latvijā ir tikai 34%, kamēr pacienti paši apmaksā 66 % jeb divas trešdaļas no kopējām zāļu izmaksām. Tas ir daudz vairāk, nekā pacienti par zālēm maksā citās Eiropas valstīs, arī Igaunijā un Lietuvā. Veselības ekonomikas centra dati liecina, ka zāļu iegādes kompensācijas sistēmas izdevumi ambulatorajiem pacientiem Latvijā ir viszemākie, proti, 38 eiro uz pacientu, savukārt Igaunijā, Lietuvā – 60, Ungārijā, Slovēnijā, Čehijā – 130, bet vidēji Eiropas Savienībā – 350 eiro.
Sustento aptaujā secina: ļoti daudziem pacientiem ir grūtības segt līdzmaksājumu par zālēm, jo no šā gada marta daudzām saslimšanām un daudziem medikamentiem mainīts kompensācijas apmērs, piemēram, agrāk valsts kompensēja 75 procentus, bet tagad 50.
Ja cilvēki nevar samaksāt par zālēm, viņi tās nepērk un nelieto, un tas jau ir bīstami veselībai. Ceturtā daļa pacientu, kuri lieto kompensējamās zāles, sirgst ar asinsrites sistēmas slimībām, un tās ieņem vadošo vietu Latvijas iedzīvotāju mirstības cēloņu sarakstā.
Tikai trūcīgiem
Veselības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Juris Bundulis kā uz vienu no "saules stariem" pacientiem norāda sociālās drošības tīklu, kas vismaz trūcīgām personām palīdzēs zāļu iegādē. Zāles šogad un nākamgad trūcīgiem pacientiem tiek kompensētas 100% apmērā, ja pacienta iegādāto zāļu līdzmaksājums kompensācijas sistēmā kalendārā gada laikā sasniedz 50 latu. Attiecībā uz šo gadu izdevumi tiks apmaksāti, ja no 1. oktobra līdz 31. decembrim persona būs sasniegusi zāļu iegādes valsts nekompensētās daļas limitu 12,5 latus. Ja sanāks maksāt par zālēm vairāk, to segs valsts.
Birokrātija
Izziņa izziņas galā – tā var nosaukt kārtību, kā trūcīgs cilvēks var saņemt palīdzību. Vispirms trūcīgajam jāsaņem izziņa, ka viņš ir trūcīgs (maznodrošinātā izziņa neder, jo jābūt tiešām trūcīgam). Paralēli tam viņam jākrāj visi čeki par kompensējamiem medikamentiem, recepšu kopijas. Tad ar šiem dokumentiem jāiet pēc nākamās izziņas – par valsts nekompensētās daļas limita sasniegšanu – uz Veselības norēķinu centru (VNC, bijusī VOAVA), jāraksta iesniegums. To visu varot sūtīt arī pa pastu. Un vēl izziņas nebūs mūžīgas – trūcīgās personas izziņa der trīs mēnešus, otra "zāļu izziņa" atbilstoši trūcīgās "darbības ilgumam".
Pašam pacientam ir jāseko maksājumiem. Kamēr vēl nav sasniegts limits, uz aptieku vienalga jāiet ar trūcīgā izziņu, jo aptiekas pienākums ir izsniegt pacientam kopā ar kompensējamām zālēm īpašās receptes kopiju un čeku, kurā norādīts pacienta personas kods un zāļu nosaukums. Šāda informācija nepieciešama, lai VNC varētu pārliecināties par pacienta samaksāto summu par valsts nekompensēto daļu. Kam vajadzīga VNC izziņa? Kad cilvēks saņems to, viņš aptiekā zāles dabūs par velti (izņēmuma gadījumi – ja cilvēkam vajadzēs iegādāties ne lētāko medikamentu). Nākamajā gadā dokumenti personai būs jākrāj no jauna.