Nobela prēmijas laureāts: nepieļaujiet bezjēdzīgas nāves

Ar lekciju Latvijas Universitātē viesojies vācu zinātnieks, Nobela prēmijas laureāts Haralds cur Hauzens, kas, ilgstoši strādājot pie vīrusu analīzes, atklāja, ka cilvēka papilomas vīruss izraisa dzemdes kakla vēzi. Viesodamies Latvijā, viņš aicināja Latvijas jaunos zinātniekus pieteikties stipendijām, kuras finansē H. cur Hauzena stipendiju fonds.

Kopš brīža, kad H. cur Hauzens atklāja vīrusa saistību ar vēža veidošanos, pagāja turpat divdesmit gadi līdz vakcīnas izstrādei. Pašlaik pasaulē, tostarp Eiropā ir pieejamas divu farmācijas kompāniju ražotās vakcīnas. Tās izmanto arī Latvijā, lai vakcinētu 12 gadus vecas meitenes, tādējādi samazinot risku nākotnē saslimst ar dzemdes kakla vēzi, kas ir viena no izplatītākajām vēža formām sievietēm. Tomēr dati par vakcināciju liecina, ka pret papilomas vīrusu nevakcinējas pat puse meiteņu noteiktajā vecumā. Slavenais zinātnieks Neatkarīgajai atzīst, ka atbildīgajām valsts iestādēm ir jāpievērš daudz lielāka uzmanība vakcinācijas lomas izskaidrošanai. Viņam kā šī zinātniski svarīgā atklājuma veicējam nav nekādu šaubu, ka bērni ir jāvakcinē, jo «tas glābj dzīvības».

Vairāk jāuzrunā sabiedrība

H. cur Hauzens Latvijā bija ieradies uz starptautisku medicīnas konferenci IMMRiga 2012. Latvijas Universitātes rektors Mārcis Auziņš atzina, ka tā ir nozīmīgs notikums ne tikai Latvijas mediķiem, bet arī visai akadēmiskajai saimei un sabiedrībai, jo medicīnas zinātnes jaunākie sasniegumi ir svarīgi visiem. «Lepojamies ar iespēju uzņemt Nobela prēmijas laureātu profesoru cur Hauzenu, kura vizīte tika plānota divus gadus,» atzina M. Auziņš.

Savā uzrunā profesors īpaši aicināja Latvijas jaunos zinātniekus pieteikties stipendijām, sevišķi gaidīti tie jaunie censoņi, kuri nodarbojas ar vēža pētniecību. Pats H. cur Hauzens visu dzīvi veltījis zinātniskajam darbam (viņa autobiogrāfija atklāj, ka pēc vidusskolas viņš nav varējis izvēlēties, ko studēt, medicīnu vai bioloģiju, taču tagad var teikt, ka viņš veiksmīgi savā darbā apvienojis abas zinātnes). Tā kā Nobela prēmija H. cur Hauzenam piešķirta par atklājumu, ka cilvēka papilomas vīruss izraisa saslimšanu ar vēzi, bija interesanti uzzināt, ko profesors domā par vakcināciju. Viņš atzina, ka nepārzina situāciju Latvijā un nevar to analizēt, taču pats sevi uzskata par «stingru vakcinācijas piekritēju».

Lai nebūtu bezjēdzīgu nāvju

«Nereti cilvēkiem grūti saprast, kā var būt tā, ka vīruss var izraisīt vēzi, jo no inficēšanās brīža līdz vēža attīstībai var paiet 15–20 gadi, cilvēki tic acīmredzamajam,» sacīja H. cur Hauzens. Kā piemēru viņš minēja arī aknu cirozi vai aknu vēzi, ko var izraisīt hepatīta vīrusi. Arī šīs slimības attīstās ilgā laika posmā. Profesors norādīja, ka liela atbildība jāuzņemas tām veselības iestādēm, kuru uzdevums ir informēt sabiedrību par vakcināciju – pēc viņa novērojumiem citās pasaules valstīs, pat šo iestāžu speciālisti nav labi informēti un nevar pietiekami profesionāli runāt ar sabiedrību.

«Man ir grūti atzīt viedokli, ka vakcinēt bērnus nevajag, ka tas būtu slikti,» uzsver H. cur Hauzens. «Tik daudz nāves gadījumu mēs varam novērst, bērnus vakcinējot, ka es domāju – te ir lieki apšaubīt vakcinācijas nozīmi. Vakcinācijas pretinieku viedokļi izskan visā Eiropā, nereti tie saistīti ar reliģiju, galvenokārt gan iestājas pret vakcināciju, kas saistīta ar seksuāli transmisīvām infekcijām. Tas nav jaunums. Diemžēl tam seko atteikšanās vakcinēt bērnus, Eiropā tiek reģistrēti tūkstošiem saslimšanas gadījumu ar masalām un ir pat bērnu nāves gadījumi. Tās ir bezjēdzīgas bērnu nāves. To varētu nebūt.» Zinātnieks uzsver, ka pašlaik izmantojamās vakcīnas ir izpētītas, zinātniski pierādītas, drošas, tās garantē ilglaicīgu iedarbību un, galvenais, pasargā no bīstamām saslimšanām. «Es stingri iestājos un aizstāvu vakcināciju, arī ārstiem un veselības funkcionāriem par to ir vairāk jārunā,» saka zinātnieks.

Tikai puse meiteņu

Slimību profilakses un kontroles centra vadītāja Inga Šmate Neatkarīgajai atzīst, ka savulaik ļoti stingras bijušas padomju tradīcijas un cilvēki pašsaprotami vakcinēja bērnus pret slimībām, taču, ieviešot Latvijā jaunas potes bērniem, piemēram, pret pneimokoka infekciju vai cilvēka papilomas vīrusu, visticamāk, trūcis skaidrojošā darba. «Tas sakrita ar laiku, kad veselības jomai, tostarp infekciju profilaksei, samazināja finansējumu, atlaida darbiniekus, jaunas vakcīnas kalendārā tika ieviestas, bet skaidrojošā darba nebija,» saka I. Šmate. Pēc centra datiem, tikai 45 procenti 12 gadus veco meiteņu ir laikus vakcinētas pret papilomas vīrusu. I. Šmate atzīst: tā ir problēma, īpaši Rīgā. «Cilvēki domā, ka Rīgā viņiem viss ir pieejams ātrāk un, ja saslims, tad ārsts būs tepat, taču nesaprot, ka šī vakcīna, kas vajadzīga tagad, meitenēm iedarbosies jau pieaugušā vecumā, lai neinficētos ar šo vīrusu.» Viņa piekrīt profesora teiktajam, ka cilvēki nesaista vīrusu un vēzi, iespējams, neuztver nopietni to, kas vēl varētu būt pēc 10 – 20 gadiem. «Vecāki arī brīdī, kad meitai ir 12 gadi, neiedomājas, ka viņai būs seksuālas attiecības un nemaz ne tik tālā nākotnē,» secina I. Šmate. Viņa saskata problēmu arī apstāklī, kā tika informētas skolas par šo vakcināciju – pieredze liecina: tur, kur ģimenes ārsti izskaidroja jaunās vakcīnas nozīmi, tur veicās labāk, īpaši lauku reģionos, kur vakcinēts ap 60 procentu meiteņu.

Zemāki, nekā gaidīts

Kopš 2008. gada cilvēka papilomas vīrusa vakcinācijas programmas darbojas vairākumā Eiropas Savienības valstu. Līdz 2012. gada maijam 19 no 29 ES valstīm (ieskaitot Norvēģiju un Islandi) bija ieviesušas vakcināciju, bet 10 valstis – arī «iedzīšanas» programmas, tas ir, to meiteņu vakcināciju, kuru vecums pārsniedz vakcinācijas pamata mērķa grupas vecumu, liecina Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra jaunākais ziņojums. Vakcinācijas vecums, finansējuma modeļi un mērķa grupu vakcinācijas procesa organizācijas metodes dažādās valstīs atšķiras – Eiropā vakcinē meitenes no 10 līdz 14 gadiem. Tuvākajās kaimiņvalstīs – Igaunijā un Lietuvā – šī vakcinācija nav iesviesta. Ziņojumā gan nav datu par Latviju, taču citās valstīs vakcinācijas aptvere ir robežās no 24 līdz 84 procentiem, un, kā secina Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs – tie ir zemāki rādītāji, nekā plānots.

***

Vakcinācija

Latvijā vakcinācija pret cilvēka papilomas vīrusu sākta 2010. gadā.

12 gadu vecumā jāvakcinē visas meitenes, vakcīnu apmaksā valsts.

Vakcinācija 2012. gada pirmajā pusgadā

Mērķa grupa 4625 meitenes 12 gadu vecumā.

Vakcinēto skaits 2189 meitenes, tajā skaitā laikus 2091.

Vakcinācijas līmenis 47,3 procenti (vakcinēto meiteņu īpatsvars no kopējā meiteņu skaita, kas būtu jāvakcinē)

Laikus vakcinēts

tikai 45,2 procenti meiteņu

Salīdzinājumā ar 2011. gada pirmo pusgadu

laikus vakcinēto meiteņu skaits samazinājies

par 1,5 procentiem

Avots: Slimību profilakses un kontroles centrs

***

Haralds cur Hauzens (Harald zur Hausen)

• Dzimis 1936. gada 11. martā Vācijā, Gelzenkirhenē

• Pēc vidējās izglītības iegūšanas sācis studēt medicīnu Bonnas universitātē, bet pēc diviem studiju gadiem paralēli sācis apmeklēt arī bioloģijas studijas. Vēlāk studējis Hamburgas universitātē un Diseldorfas medicīnas institūtā, iegūstot medicīnas doktora grādu

• 1966. gadā dodas uz Ameriku, kur turpina izglītoties un strādā Filadelfijas bērnu slimnīcas virusoloģijas nodaļā. Tajā laikā laboratorija strādā pie Epšteina Barra vīrusa izpētes

• 1969. gadā saņem piedāvājumu atgriezties Vācijā, lai Vircburgas universitātē vadītu neatkarīgu pētnieku grupu

• Zinātnisko darbu veicis vairākos zinātniskajos institūtos Erlangē – Nirnbergā, Freiburgā, Heidelbergā, pētot dažādu vīrusu ietekmi uz vēža veidošanos

• 1983. gadā kļūst par Vācijas Vēža izpētes centra zinātnisko direktoru

• 2008. gadā saņem Nobela

prēmiju medicīnā par zinātnisko atklājumu, ka cilvēka papilomas vīruss izraisa dzemdes kakla vēzi