Kamēr nebija realizēta Latvijas Infektoloģijas centra (LIC) reorganizācija un pievienošana Rīgas Austrumu slimnīcai, centram – vismaz publiski zināmu – parādu nebija. Uz to norādīja LIC darbinieki, kuri aizstāvēja LIC autonomijas saglabāšanu.
Tagad trīs mēnešus vēlāk izrādās, ka slimnīcai ir bijušas saistības, kuras radījušas pāris miljonu latu zaudējumus. Līdzīgi kā Stradiņa slimnīcas gadījumā arī par papildu naudas piešķiršanu Rīgas Austrumu slimnīcai LIC parādu dēļ valdība otrdien lēma slēgtā sēdē, tāpēc noskaidrot, kā radušies parādi un kas tās ir par saistībām, precīzi pašlaik nav iespējams. Veselības ministrijā norāda, ka 24. augustā uzsākta dienesta pārbaude, lai izvērtētu atbildīgo amatpersonu atbildību.
LIC Austrumu slimnīcas sastāvā strādā no šā gada 1. aprīļa. Līdz tam vairāk nekā gadu dažādās darba grupās tika apspriesta iespēja LIC reorganizēt, ārstēšanas funkcijas nododot Rīgas Austrumu slimnīcai, citas, piemēram, epidemioloģijas jautājumus – jaunizveidotam Slimību profilakses un kontroles centram. Atšķirībā no citām veselības aprūpes iestādēm LIC piešķīra naudu pēc tāmes finansējuma noteiktu summu uz gadu. Kopš aprīļa LIC strādā kā Austrumu slimnīcas viena no klīnikām.
Kad valdība lēma par papildu 10 miljonu latu piešķiršanu Stradiņa slimnīcai, tika minēts, ka citas slimnīcas neprasīs un VM valdībā nevērsīsies ar lūgumu piešķirt papildu naudu. Tomēr otrdien valdības sēdes slēgtajā daļā tika iekļauts jautājums par 2,5 miljonu latu piešķiršanu Rīgas Austrumu slimnīcai pamatkapitāla palielināšanai. VM pārstāvis Oskars Šneiders skaidro, ka līdzekļi nepieciešami, lai segtu šogad plānotos zaudējumus, kas izveidojušies, LIC uzņemoties saistības, kas pārsniedz faktiskos budžeta ieņēmumus. Lai izvērtētu konstatēto zaudējumu rašanās iemeslus, kā arī lai izvērtētu amatpersonu atbildību, ministrija sākusi dienesta pārbaudi.
Rīgas Austrumu slimnīcas pārstāve Dace Kārkliņa stāsta: VM komisija secinājusi, ka LIC pievienošana nesusi zaudējumus Austrumu slimnīcai LIC uzņemto saistību dēļ. «Es nevaru pateikt, tieši kādas saistības tās ir, iespējams, piegādātājiem,» teica D. Kārkliņa. Viņa uzsvēra, ka nauda vajadzīga tieši šo radušos zaudējumu segšanai, pašai Austrumu slimnīcai parādu nav, bet tā strādā ar zaudējumiem.
No šiem skaidrojumiem izriet, ka vainīgs ir LIC, taču nav iespējams noskaidrot, kad tieši VM saprata, ka LIC ir tādi zaudējumi vai, iespējams, parādi – lai gan LIC pēdējā gada laikā bijis tiešā VM uzmanības lokā, iepriekš šādas problēmas netika konstatēts.
Savukārt VM valsts sekretāra Rinalda Muciņa skaidrojums ir nedaudz citāds: ja šī nauda slimnīcai netiktu piešķirta, tad tai būtu sešu miljonu latu zaudējumi; arī Austrumu slimnīcai nauda nepieciešama, lai risinātu vairāku gadu garumā sakrājušās problēmas, kā arī saistības, kuras slimnīca uzņēmusies, pārņemot LIC. Slimnīcas konsolidētie zaudējumi pērn sasnieguši 2,93 miljonus latu, ziņo LETA.
***
«Joprojām netiek publiskots vai arī vispār vēl nav pat aprēķinu, cik izmaksā reorganizācija, tāpat kā nav aprēķinu, vai reformas dos un tieši kādus ietaupījumus, kādus guvumus saņems valsts un kā tieši funkcionēs vienota infekciju slimnieku veselības aprūpes sistēma.»
LIC darbinieku arodbiedrība šāgada februārī
«Latvijas Infektoloģijas centrs, ko es vadīju 15 gadus, kā valsts iestāde pirms reorganizācijas vienmēr strādāja bez parādiem.»
Klīnikas LIC galvenā ārste Baiba Rozentāle (29.08.2012, LETA)