Latvijā jau labu laiku ir spēkā Eiropas Savienības (ES) norma, ka solārijos drīkst izmantot tikai jauna tipa lampas, kuru jauda atbilst 0,3 vatiem uz kvadrātmetru, taču, kā norāda Latvijas Sauļošanās un solāriju asociācijas valdes loceklis Ģirts Ģederts, ne visi solāriji ievēro šo normu.
Solāriju speciālists norāda, ka šādu lampu izmantošana solārijos ļauj apgalvot, ka mākslīgais iedegums nav kaitīgs, ja vien tas nerada ādas apdegumus.
Neatkarīgās rīcībā nonācis asociācijas buklets ar ES logo par sauļošanos solārijos, kurā netiek pieminēts neviens riska faktors, par ko tik daudz runā dermatologi un onkologi, gluži otrādi – minēti virkne apgalvojumu, kāpēc solāriji ir veselīgi. Ģ. Ģederts skaidro: mēs pretim solāriju nomelnojošai kampaņai vēlamies sniegt objektīvu informāciju, piemēram, ka cilvēkiem ir nepieciešams D vitamīns un tā rezerves var papildināt, sauļojoties solārijā. Savukārt dermatologs, kustības pret ādas vēzi vadītājs Raimonds Karls pauž sašutumu, ka ES nauda var tikt tērēta tam, lai reklamētu solārijus tā vietā, lai cilvēkiem paskaidrotu sauļošanās riskus.
Sauļojas vairāk
Ģirts Ģederts sarunā ar Neatkarīgo stāsta, ka šovasar cilvēki solārijus apmeklē biežāk, no vienas puses, tas ir saistīts ar vēsajiem laika apstākļiem, taču, no otras puses, pozitīvu ietekmi uz solāriju biznesu atstājis arī fakts, ka solāriju apmeklētāji ir sapratuši, ko nozīmē ES normai atbilstošas lampas, kuru starojums ir 0,3 vati uz vienu kvadrātmetru, un ka tas var nodrošināt drošu sauļošanos. «Varu teikt, ka beigušās lielās apmelojošās kampaņas pret solārijiem un parādās arī pozitīvas publikācijas,» saka Ģ. Ģederts. «Ir zināms paradokss – daudz runā, cik kaitīgi ir solāriji, bet par dabisko sauli un apdegumiem saulē nerunā. Tāpēc nav brīnums, ka mūsu veiktajā aptaujā cilvēki saka: jā, solārijos sauļoties ir kaitīgāk, bet atklātā saulē – nē, lai gan mūsu ieskatā ir pilnīgi otrādi.»
Eiropā šīs normas ir spēkā jau no 2008. gada, bet Latvija ieviesusi 2010. gadā, taču joprojām daudzi solāriji neievērojot šīs normas. «Jā, lielie pakalpojumu sniedzēji, solāriju ķēdes to ievēro, taču citi – grūti teikt. Arī soda sankcijas nav noteiktas konkrētas – var sodīt aplinkus, bet ne konkrēti par to, ka nav tādu lampu,» situāciju vērtē Ģ. Ģederts.
Gribam arī ko labu par solārijiem
Viņš apgalvo, ka solārijiem ir daudz pozitīvā un par to ir jārunā: «Es saprotu ārstus dermatologus un onkologus, pie viņiem visbiežāk nonāk cilvēki ar ielaistām ādas slimībām, vēzi, tāpēc tik saasināti viņi uztver jebko pozitīvu par solārijiem, taču, ja pajautāsiet kaulu speciālistam, viņa vērtējums nebūs tik skarbs.» Tieši tāpēc arī bukletā, kas pieejams solārijos un kuru rotā Eiropas Sociālā fonda un ES logo, kā arī citāts Ieguldījums tavā nākotnē, esot tikai pozitīvais par solārijiem, piemēram, minēts, ka «risks saslimt ar dzemdes vēzi sievietēm, kuras bieži sauļojas solārijā, ir par 40% zemāks, salīdzinot ar sievietēm, kas atturas sauļoties solārijā». Tajā pašā laikā Ģ. Ģederts uzsver, ka konsultēties ar mediķiem ir nepieciešams, un atzinīgi vērtē normu, ka nepilngadīgie drīkst sauļoties tikai ar atļauju. «Mēs vēlamies sabalansētu un samērīgu informāciju, pastāstot, ka jaunās lampas būtiski samazina risku apdegt un kaitēt ādai, jo galvenais ādas vēža risks ir saistīts ar apdegšanu, ne prātīgu sauļošanos,» saka solāriju speciālists.
Cilvēki un ārsti jutīs sekas
«Diemžēl... Tas man jāsaka par faktu, ka šovasar biežāk sauļojas solārijos. Skaidrs, ka agrāk vai vēlāk to savās praksēs pieredzēs mediķi,» Neatkarīgajai saka dermatologs Raimonds Karls. Otrkārt, tas atsauksies uz valsts budžetu, jo vairāk naudas būs jātērē ādas slimību ārstēšanai, kur solāriju bizness nekādi nepiedalās ar savu artavu (iepriekš izskanējis viedoklis, ka solārijiem vajadzētu likt maksāt akcīzes nodokli, kas aiziet veselības budžetam). Dermatologs ir stingrs savā pārliecībā, ka pārmērīgs ultravioletā starojuma daudzums nodara kaitējumu ādas veselībai. Lai arī solāriju asociācija norāda, ka sauļošanās solārijos ar jaunajām lampām ir nekaitīga, R. Karls ir gatavs to apstrīdēt. Pēc viņa aprēķiniem, arī jaunais samazinātais starojums ir daudzkārt jaudīgāks par dabiskās saules spēku un vairākkārt pārsniedz saules staru intensitāti uz ādu. «Sabiedrības informētības līmenis ir zems, un joprojām valda stereotipi, ka sauļošanās solārijā padara organismu veselāku, apgādājot ar vitamīniem,» pilnīgi citu viedokli pauž ārsts. Viņš ir izbrīnīts, ka ES ļauj tērēt savu naudu šādai kampaņai laikā, kad visa ES cīnās par iedzīvotāju ādas veselību. «Tas ir ieguldījums solāriju, bet ne solāriju apmeklētāju nākotnē,» saka R. Karls.
***
Vai apzināties solāriju kaitīgumu?
Inga:
– Solāriju neapmeklēju. Ir daudz runāts par to, cik tas ir kaitīgi, tāpēc arī pati to esmu sapratusi. Tā kā esmu sākusi iet pie dermatologa, zinu, ka īpašu kaitējumu tas nodara sejas ādai.
Natālija:
– Solāriju apmeklēju vienu reizi mēnesī. Parasti gan vasarās cenšos bez tā iztikt, bet šovasar ir sanācis apmeklēt biežāk, laika apstākļi tādi. Saprotu, ka tas ir kaitīgi, tāpēc nepārspīlēju, darot to normas robežās.
Santa:
– Apmeklēju apmēram trīs reizes mēnesī. Šovasar sanācis vairāk. Visu laiku tiek runāts, ka tas ir slikti, bet viss taču ir kaitīgs, varētu teikt, ka dzīvot arī ir kaitīgi. Es cenšos rast balansu šajās lietās, piemēram, nelietoju alkoholu un cigaretes. Protams, ādas vēzis mani biedē, bet, ja saslimšu, tad saslimšu, īpaši necenšos par to domāt.
Marians:
– Uz solāriju eju reti. Pagājušajā vasarā gan sanāca biežāk nekā šovasar. Kaitīgums mani pilnībā neuztrauc, jo es ar solāriju nepārspīlēju.