Lai ārstētos, iesaka legalizēties
 

Ieguvumus no veselības obligātās apdrošināšanas veselības ministre Ingrīda Circene sola pēc pāris gadiem, kad būs jūtams reāls veselības aprūpes budžeta pieaugums.

Redzot, kā jaunā sistēma – kad valsts veselības aprūpes pakalpojumi būs pieejami tikai nodokļu maksātājiem un valsts apdrošinātām personām – strādās, Veselības ministrija (VM) varēs samazināt pacientu maksājumus un rindas uz plānveida pakalpojumiem.

Ir paredzēti risinājumi arī situācijām, kā iesaistīties sistēmā varēs cilvēki, kuri nodokļus nebūs maksājuši, piemēram, samaksājot iestāšanās naudu trīs minimālo algu apmērā jeb 600 latus.

Trīs varianti

VM izstrādātā veselības obligātās apdrošināšanas sistēmas koncepcija drīzumā nonāks izskatīšanai valdībā. Pašreizējā variantā tā ietver trīs risinājumus, kā ieviest veselības obligāto apdrošināšanu. Pirmais variants, kas līdz šim bija arī galvenais piedāvājums, paredz atsevišķu veselības nodokļa noteikšanu, sadalot iedzīvotāju ienākumu nodokli. Šis nodoklis plānots piecu procentu apmērā. Veselības ministre uzsver, ka ne šis, ne citi VM piedāvātie varianti neparedz palielināt kopējo nodokļu slogu.

Otrs variants paredz noteikta procenta iezīmēšanu veselības aprūpei no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, nesadalot šo nodokli, proti, nenosakot atsevišķu veselības nodokli. Iezīmētie ieņēmumi tiktu novirzīti veselības aprūpei. Trešais koncepcijā ietvertais risinājums paredz to pašu, tikai piesaistot sociālajām iemaksām.

Nemaksātāji varēs legalizēties

Neatkarīgi no tā, vai cilvēki būs sistēmā kā nodokļu maksātāji vai nemaksātāji, neatliekamo medicīnisko palīdzību, ārstēšanu noteiktu smagu hronisku saslimšanu gadījumos (piemēram, tuberkulozes) valsts nodrošinās. Tāpat arī zāļu kompensāciju tām diagnozēm, kurām tās valsts kompensē 100 procentu apmērā.

Valstī neesot tādu datu, cik cilvēku varētu palikt bez veselības aprūpes, taču, pēc VM aplēsēm, tie varētu būt no 130 000 līdz 170 000 cilvēku. «Cilvēks var reģistrēties kā bezdarbnieks, ja viņam tiešām nav darba, bet viņš var legalizēt savu darbu un ienākumus,» norāda ministre. Iedzīvotāji paši varēs veikt maksājumu – 240 lati gadā, lai kļūtu par sistēmas dalībnieku, kā arī varēs ielēkt sistēmā pa vidu, vai nu trīs mēnešus maksājot noteiktu summu kā nodokli un ceturtajā saņemot valsts pakalpojumu, vai arī tūlītēji samaksājot trīs minimālās algas.

VM arī sagatavojusi sarakstu ar valsts apdrošināto iedzīvotāju grupām – bērni, pensionāri, pirmās un otrās grupas invalīdi, reģistrēti bezdarbnieki un citi. Strīdīgs jautājums ir ārzemēs strādājošie latvieši, kuri nodokļus maksā citai valstij, bet nereti veselības aprūpi saņem Latvijā. I. Circene norāda, ka tagad likumā būs noteikts, ka no citām valstīm varēs pieprasīt samaksu par tās nodokļu maksātāju ārstēšanu.

Sola samazināt maksājumus

No VM koncepcijas ir skaidrs, ka valsts veselības aprūpi nesaņems nodokļu nemaksātāji, taču, kāds no tās labums būs nodokļu maksātājiem? No ministres stāstītā izriet, ka šiem pacientiem nebūs jāmaksā pilna pakalpojumu cena, kā tas varētu būt tiem, kuri nodokļus nemaksā. Piemēram, pašlaik pacienta iemaksa par speciālista konsultāciju pacientam ir trīs lati, bet nemaksātājam varētu sasniegt 25 latus.

VM cer, ka jaunā sistēma nesīs papildu naudu veselības aprūpei, kas ļaus samazināt pacientu iemaksas un rindas pēc plānveida pakalpojumiem. Taču – kad reāli tas varētu notikt, pašlaik ir grūti pateikt. Varētu paiet vairāki gadi... Arī no VM prognozēm par veselības aprūpes budžetu veselības aprūpei solītie 4,5 procenti no iekšzemes kopprodukta atkāpušies jau līdz 2020. gadam (tika solīts jau 2014. gadā).