Valdība kārtējo reizi atlikusi jautājumu par desmit miljonu latu piešķiršanu P. Stradiņa slimnīcai. Visticamāk, Finanšu ministrija nav saņēmusi pietiekami skaidras atbildes uz jautājumu par pieprasītās summas pamatotību.
Informatīvo ziņojumu par desmit miljonu latu ieguldīšanu P. Stradiņa slimnīcas pamatkapitālā finanšu situācijas stabilizēšanai skatīja šodienas valdības sēdes slēgtajā daļā, arī pats Veselības ministrijas (VM) ziņojums par finanšu situāciju slimnīcā ir slepens. Ziņojumu par P. Stradiņa slimnīcas situāciju valdība sāka skatīt jau iepriekšējā valdības sēdē, taču atlika uz nedēļu. VM speciāliste Egita Pole Neatkarīgajai sacīja, ka Finanšu ministrija pieprasījusi sīkāku finanšu atšifrējumu, nekā tas uzrādīts ziņojumā, taču šis jautājums esot drīzāk tehnisks nekā pēc būtības, lai nepieciešamo naudu slimnīcai nepiešķirtu.
Savukārt finanšu ministrs Andris Vilks pēc iepriekšējās valdības sēdes gan teica, ka slimnīcai ir jāpierāda pamatotība pieprasītajai summai, jo Finanšu ministrija iepriekš nav akceptējusi un arī tagad nepiekrīt līdzekļu piešķiršanai, jo uzskata, ka nav pietiekamu argumentu. Ministrs norādījis, ka piešķiramais naudas apjoms varētu būt astoņi, deviņi miljoni latu vai cits, bet vajag saprast pamatojumu.
P. Stradiņa slimnīcas jaunā vadība, sniedzot informāciju par situāciju slimnīcā, informēja, ka, pārņemot slimnīcu, to saņēma kritiskā finansiālā stāvoklī ar ierobežotu maksātspēju. Maksātnespējas draudi gan slimnīcai nepastāv, taču turpināt sekmīgi darboties neļauj parādu nasta. Tieši kādi ir slimnīcas parādi, vadība neatklāj, iepriekš izskanējusi informācija, ka tie ir 17 miljoni latu.
Slimnīcas vadība norādīja, ka prasītie desmit miljoni latu būtu novirzāmi kā ieguldījums slimnīcas pamatkapitālā, bez nepieciešamības pieprasīt nākotnē jebkādu papildu finansējumu, savukārt turpmāk slimnīca sevi plāno nodrošināt, palielinot sniegto maksas pakalpojumu daudzumu.
Savukārt no Veselības ministrijas izskanējusī informācija vedina domāt, ka desmit miljoni nepieciešami daļēji parādu segšanai, daļēji – tekošās finanšu plūsmas nodrošināšanai. Tomēr konkrēti uzzināt, kāda ir parādu summa, kā tieši tiks izlietoti valdības piešķirtie papildu līdzekļi no valsts budžeta, tas ir, no nodokļu maksātāju naudas, pagaidām nav iespējams, jo ziņojums un tā apspriešana padarīta par slepenu, jo P. Stradiņa slimnīca ir komercuzņēmums un šo faktu atklāšana, iespējams, varētu traucēt tās darbu.
Valstij piederošās Stradiņa slimnīcas apgrozījums pērn bijis 53,415 miljoni latu, pēc firmas.lv datiem, ziņo LETA. Tas ir par 8,1 procentu mazāk nekā 2010. gadā, kad slimnīcas apgrozījums bija 58,09 miljoni latu. 2011. gadā slimnīcas zaudējumi bijuši 8,91 miljons latu. Slimnīcas vadības ziņojumā teikts, ka pērn ieņēmumi par valsts apmaksātajiem medicīnas pakalpojumiem bijuši 43,77 miljoni latu, kas ir par 6,8 miljoniem latu mazāk nekā 2010. gadā.
***
P. Stradiņa slimnīca
2011. gadā slimnīcas stacionārā ārstēto pacientu skaits bija 47 111 – par 2450 pacientiem vairāk nekā 2010. gadā.
Dienas stacionāros ārstēto pacientu skaits bija 18 172, kas ir par 2275 pacientiem vairāk nekā 2010. gadā.
Ambulatoro apmeklējumu kopējais skaits bija 253 906, kas ir par 42 556 vairāk nekā 2010. gadā.
Avots: Leta