Apdrošināšanas sabiedrības ERGO un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) apkoptie dati liecina, ka visbiežāk bērni gūst traumas situācijās, kad atstāti bez vecāku vai citu pieaugušo pietiekamas uzraudzības.
ERGO gada pirmajos sešos mēnešos pieteikti vairāk nekā 1153 nelaimes gadījumi, kas notikuši sadzīvē. Turklāt vasaras mēnešu laikā arvien vairāk cietušie ir bērni.
Līdz ar siltā laikā iestāšanos pēdējo mēnešu laikā gūtas daudz sezonālas traumas, īpaši braucot ar velosipēdiem un skrituļslidām, šūpojoties, lēkājot uz batutiem, negadījumos pie ūdenstilpnēm, kā arī saskarsmē ar dzīvniekiem.
Vidēji dienā vasaras mēnešos BKUS Neatliekamās medicīniskās palīdzības nodaļā palīdzība tiek sniegta pat līdz 100 bērniem (ziemas mēnešos vidēji 60 - 70 bērniem). Maija beigās tika sasniegts arī šā brīža rekords – vienas diennakts laikā palīdzība tika sniegta 124 bērniem, kuri bija guvuši dažāda rakstura traumas.
Lielāko īpatsvaru nelaimes gadījumu apdrošināšanā no kopējās atlīdzību summas veido par dažādām traumām un kaulu lūzumiem izmaksātās atlīdzības.
Ivars Vismanis, ERGO Transportlīdzekļu, CTA un personu apdrošināšanas departamenta direktors: „Nelaimes gadījumiem ir novērojams sezonāls raksturs, un atkarībā no gada laika cilvēki gūst dažādas traumas, lūzumus un citus miesas bojājumus. Vasarā dažādas traumas bieži tiek gūtas braucot ar velosipēdu un peldoties. Nemainīga tendence vasarā ir tādu traumu pieaugums kā smagi sasitumi, mīksto audu bojājumi, saišu sastiepumi un kaulu lūzumi, kas notiek pie šūpolēm, uz batutiem un braucot ar velosipēdiem, kā arī pie ūdens un saskarsmē ar dzīvniekiem. Tāpat pēdējo gadu laikā palielinājies nelaimes gadījumu skaits, nodarbojoties ar ekstrēmiem sporta veidiem – gan Latvijā, gan ārzemēs.”
„Vēlamies vērst arī vecāku uzmanību, ka no daudziem nelaimes gadījumiem varētu izvairīties rūpīgāk, ievērojot elementārus drošības jautājumus. Piemēram, nereti savainojumi tiek gūti tikai tādēļ, ka vienlaikus uz batuta atrodas vairāki bērni un kritiena gadījumā traumas tiek gūtas uzkrītot viens otram virsū”, uzsver I. Vismanis.
Saskaņā ar BKUS datiem šovasar palīdzība sniegta dažāda rakstura traumu gadījumos, tostarp bijuši arī izmežģījumi un lūzumi, kā arī traumas, kas gūtas, braucot ar velosipēdu, skrituļslidām, skrituļdēļiem, kā arī lēkājot uz batutiem. Ļoti tipiska traumu situācija rodas, kad pieaugušie ved bērnu uz sava riteņa bagāžnieka bez speciālā bērnu velosēdekļa – šādā veidā bērni visbiežāk gūst potītes lūzumus, kājai ieķeroties riteņa spieķos. Savukārt paši mazākie visbiežāk traumas gūst rotaļlaukumos, kuri nereti neatbilst Eiropas Savienības noteiktajiem drošības standartiem.
Elīna Neimane, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas sabiedrisko attiecību speciāliste:„Neskatoties uz to, ka personīgā pieredze ir labākā „mācību stunda”, nereti, pašiem to neapzinoties, provocējam negadījumus, kuru sekas mēdz būt arī traģiskas. Tipiskāko traumu raksturs gadu no gada ir līdzīgs – visbiežāk traumas bērni gūst aktīvās atpūtas laikā, pārvietojoties ar velosipēdu, skrituļslidām, kā arī spēlējoties rotaļlaukumos. Taču jāmin, ka pēdējā laikā arvien aktuālāks aktīvās atpūtas veids kļūst arī braukšana ar kvadracikliem. Vecākiem jāatceras, ka tas nav paredzēts maziem bērniem un pusaudžiem, vēl jo vairāk, ja nav iegūta vadītāja apliecība. Aicinām pieaugušos atcerēties – bērni mācās nevis no teorijas grāmatām, bet no saviem tuviniekiem! Vienmēr ar savu rīcību rādiet piemēru un tādā veidā māciet bērnam, kā pareizi uzvesties un parūpēties par drošību, braucot ar riteni, skrituļslidām, vai citādi aktīvi atpūšoties, lai vasaras brīvlaiks būtu priecīgu mirkļu pilns, nevis tiktu pavadīts slimnīcas palātā.”