Novērots, ka sievietes, kas dzīvo sliktos sociālajos apstākļos, antenatālajā aprūpē jeb pirmsdzemdību aprūpi sāk krietni vien vēlāk, nekā sievietes, kam ir labi sociālie apstākļi.
Projekta "Izglābsim 100 bērnus" veiktajā pētījumā par mirstības cēloņiem perinatālajā periodā noskaidrojies, ka sievietes ar sliktiem sociālajiem aprūpes apstākļiem pirmsdzemdību aprūpi sāk vidēji 19.grūtniecības nedēļā, bet, ja sociālie apstākļi ir apmierinoši, antenatālā aprūpe tiek sākta vidēji 10,3.nedēļā, bet, ja sievietei ir labi sociālie apstākļi, viņa grūtniecības uzskaitē visbiežāk stājas 7,5.grūtniecības nedēļā.
Tāpat novērotas atšķirības starp strādājošām un nestrādājošām sievietēm, kā arī tādām, kas veic fizisku darbu un kas veic garīgu darbu. Tās, kuras nestrādā, grūtniecības uzskaitē stājas 12,6.nedēļā, fiziska darba veicējas - 10,1.nedēļā, bet garīgā darba veicējas uzskaitē stājas visagrāk - 7,7.nedēļā.
Līdzīga situācija ir arī saistībā ar izglītību un antenatālās aprūpes sākšanu, kur visātrāk pirmsdzemdību aprūpē stājas sievietes ar augstāko izglītību, bet visvēlāk - sievietes ar nepabeigtu vidējo.
Pētījumā arī apskatīts reģionālais aspekts, proti - kuros reģionos dzīvojošās sievietes stājas aprūpē, un kuros tas notiek retāk. Piemēram, Latgalē 28,6% sieviešu nav stājušās uzskaitē, kas ir vislielākais īpatsvars no visiem reģioniem. Savukārt Rīgā antenatālā aprūpē nav reģistrētas 4,7% sieviešu.