Lai arī kopš gada sākuma pagājuši jau vairāki mēneši, joprojām nav rasts risinājums problēmai – ko darīt, ja aptiekā pēkšņi nav pieejams lētākais kompensējamais medikaments.
Gada sākumā stājās spēkā jaunā kompensējamo zāļu izsniegšanas kārtība, kas paredz, ka pacientiem pret ārsta izrakstīto recepti tiek izsniegti lētākie medikamenti un, ja pacients vēlas citu medikamentu, viņam tas pilnībā jāapmaksā pašam. Veselības ministrijā (VM) gan mierina, ka pašlaik situācija esot normalizējusies, bet risinājums tiek meklēts tik ilgi, jo sarunas ar visām iesaistītām pusēm esot smagas. Viens no apspriestajiem variantiem ir šāds: ja aptiekā nav lētākā medikamenta, farmaceitam ir tiesības izsniegt nākamo lētāko. Kā liecina Neatkarīgās rīcībā esošā informācija, vienprātības nav, jo iesaistītās puses nevar vienoties, kurš tad apmaksās starpību starp vislētāko un nākamo lētāko – valsts budžets, pacients vai zāļu ražotājs.
Pirms šīs jaunās sistēmas stāšanās spēkā nozares politikas veidotāji nebija padomājuši, kas notiek brīdī, ja aptiekā lētākā medikamenta nav. Izsniegt citu, piemēram, nākamo lētāko medikamentu, nedrīkst, tāpat nedrīkst pret to pašu recepti pārdot kādas citas zāles, par kurām samaksātu pats pacients.
Šāgada februāra sākumā aptiekas un pacienti ziņoja, ka noteiktu slimību (asinsrites, onkoloģijas, diabēta un citu) ārstēšanai aptiekās nav pieejami kompensējamie medikamenti. Neatkarīgā februārī rakstīja, ka izveidojās absurda situācija – ja aptiekā nav lētāko zāļu, pacientam nevar izsniegt ne citas lētākās, ne arī ļaut nopirkt dārgākas, jo recepte kompensējamām zālēm ir cita nekā parastajām. Divu nedēļu laikā atbildīgās iestādes pieņēma lēmumu svītrot šos medikamentus no saraksta un to vietā nozīmēt jaunus. Nekāda cita risinājuma šādai problēmsituācijai nav joprojām. Tomēr VM speciāliste Egita Pole saka: pašlaik šādu problēmu neesot. Kāpēc vēl pēc četriem mēnešiem risinājuma nav? «Sarunas ar farmācijas industriju nenotiek viegli, turklāt VM vēlas ilgtermiņa risinājumu. Ir apspriesti vairāki risinājumi, taču pašlaik tie vēl nav publiskojami, vispirms jāinformē iesaistītās puses,» atzina E. Pole.
Līdz šim no saraksta svītroti 16 lētākie medikamenti un to vietā par lētākajiem atzīti nākamie lētākie medikamenti, Neatkarīgajai pastāstīja Nacionālā Veselības dienesta speciāliste Laura Lapiņa. Dienests esot apzinājis situāciju un iesniedzis savus priekšlikumus Veselības ministrijā. Kādi varētu būt šie risinājumi, dienests neatklāj, vien norāda, ka tas ir veselības politikas jautājums un lēmums jāpieņem Veselības ministrijā.
To, ka jaunā sistēma nav draudzīga pacientam, atzinis arī Pacientu ombuds, tiesa, tāpat kā VM un NVD pagaidām tas nepublisko savu situācijas vērtējumu. Satversmes tiesa uzsākusi lietu par kompensējamo medikamentu izrakstīšanas kārtības atbilstību Satversmei pēc Saeimas Saskaņas centra frakcijas deputātu iesnieguma. Politiķi uzskata, ka pēc 1. janvāra, kad apstrīdētās normas stājās spēkā, pacienti ar vienādu diagnozi ir sadalīti divās grupās ar atšķirīgu zāļu iegādes izdevumu kompensācijas kārtību.