Daļa Latvijas sieviešu, kuras skar neauglība, pauž bailes saskarties ar neizpratni un nosodījumu no apkārtējās sabiedrības, kā arī nereti no radiniekiem, tāpēc neauglības ārstēšanas pieredzi bieži slēpj, liecina Latvijas Universitātes Bioētikas un biodrošības centra pētījums "Medicīniskās apaugļošanas tehnoloģiju pārvaldība un biodrošība Latvijā".
Kā ziņots, veselības ministre Ingrīda Circene (V) iepriekš sacīja, ka mākslīgās apaugļošanas veikšanu un neauglības ārstēšanu no valsts budžeta šogad varētu apmaksāt 50 pāriem, bet nākamajos gados ir cerība panākt šī skaitļa pieaugumu no 250 līdz 300 un pat 600 pāriem. Latvijas Universitātes Bioētikas un biodrošības centra pētnieki norādīja, ka valsts finansēta neauglības ārstēšana un medicīniskā apaugļošana, atbilstoši noteiktiem izstrādātiem kritērijiem ir vēlama pārmaiņa Latvijā, jo šobrīd apaugļošanas tehnoloģiju izmantošana daudzām personām nav pieejama augsto izmaksu dēļ.
Vienlaikus centra veiktais pētījums atklāj svarīgus trūkumus ne tikai organizatoriskos aspektos, piemēram, medicīniskās apaugļošanas reģistra trūkums, bet arī atsevišķu ētisku regulējumu trūkumu un sabiedrības nelabvēlīgo attieksmi un neizpratni par mākslīgās apaugļošanas jautājumu.
Vairākās intervijās sievietes, kuras skar neauglība, uzsvēra, ka viņām būtiskas ir izmaiņas sabiedrības attieksmē, kas pašlaik ir negatīva un neizprotoša. Negatīva attieksme ļoti bieži ir vērojama interneta komentāros pie ziņām un rakstiem par medicīniskās apaugļošanas tēmu. Pētījuma autori akcentē, ka sabiedrībā ir nepieciešama diskusija par biotehnoloģiju ētiskajiem aspektiem, tomēr šī brīža diskusiju kultūra, izsakot viedokli par reproduktīvajām tehnoloģijām, ir ļoti zema.
Pētījumā norādīts, ka interneta komentāros visbiežāk tiek moralizēts par sieviešu vainu neauglības gadījumā, norādot, ka galvenie šādu veselības problēmu iemesli ir sievietes amorāls un nepareizs dzīvesveids. Tāpat sievietēm tiek pārmests, ka neauglība ir sods par brīvu seksuālu uzvedību, vieglprātīgu aborta veikšanu vai par bērna radīšanas atlikšanu uz vēlāku laiku.
Pētījums liecina, ka bieži no šādas emocionālas vardarbības ciešs arī ar tehnoloģiju palīdzību radušies bērni. Viņi tiek saukti par robotiem, citplanētiešiem, mēģenes bērniem, kiborgiem un citādi dēvēti, tādējādi apzināti norādot uz bērnu atšķirīgumu.
Lielā daļā komentāru netiek apsvērta iespēja, ka tehnoloģijas varētu būt neitrāli instrumenti, kas var palīdzēt cilvēkam.
Pētnieki norāda, ka bioētikas diskusijās Eiropā bērnu radīšana ar reproduktīvajām tehnoloģijām un taisnīgums šī jautājuma finansējuma sadalē parasti tiek pamatots kā cilvēka fundamentāla vajadzība, nevis iegriba. Vienlaikus komentāros Latvijā cilvēki ar auglības problēmām tiek naidīgi pretnostatīti citām pacientu grupām, kurām ir nepieciešams valsts finansējums ārstēšanās pakalpojumiem.
Speciālisti aicina veicināt sabiedrības izglītību un izpratni par neauglību un medicīnisko apaugļošanu, kā vienu no šī jautājuma ilgtermiņa risinājumiem piedāvājot tēmas skaidrošanu skolās.
Pētījums tika veikts no 2010.gada līdz 2012.gadam. Tika veiktas 60 padziļinātās intervijas un 4 fokusgrupu diskusijas, 15 intervijas ar ekspertiem medicīniskās apaugļošanas un neauglības ārstēšanas jomās, kā arī 15 intervijas ar dzimumšūnu donoriem un pacientiem, kas izmantojuši medicīniskās apaugļošanas pakalpojumus. Tika veikta arī mediju diskursa analīze par neauglības un medicīniskās apaugļošanas problemātiku.
Pētījuma ietvaros veiktajās ekspertu un pacientu valsts līdzšinējā politika neauglības ārstēšanas jomā tika vērtēta kā nepilnīga un tika uzrādītas vairākas problēmu jomas, tostarp ierobežota medicīniskās apaugļošanas pieejamība tās dārdzības dēļ, vienota medicīniskās apaugļošanas un dzimumšūnu donoru reģistra trūkums, nepieciešamība izglītot ģimenes ārstus un ginekologus, nepilnības tiesiskajā regulējumā un nepilnības klīniku kvalitātes kontrolē. Tāpat tika norādīts uz nepieciešamība uzlabot psiholoģiskā atbalsta pieejamību pacientiem, nepieciešamība veicināt alternatīvas ekonomiskā atbalsta formas, piemēram, kredītus ar atvieglojumiem pāriem vai personām, kas neatbildīs valsts finansēto neauglības ārstēšanas pakalpojumu saņemšanas kritērijiem, neskaidrības embriju uzglabāšanā un izmantošanā pēc pāru kopdzīves pārtraukšanas un ētikas vadlīniju trūkums vairākos jautājumos.