Sakosto cilvēku skaita pieaugumam nav saistības ar trakumsērgas izplatīšanos
Saimniekam ir jāspēj nodrošināt, lai suns arī sevi sargājot neapdraud sabiedrības locekļu veselību un dzīvību, portālu nra.lv informē Latvijas Veterinārārstu biedrība.
Mediķi ir satraukušies par pieaugošo sakosto cilvēku skaitu. Jāteic, ka suņu agresiju provocē dažādi apstākļi, taču nekad, izņemot, ja tā ir bijusi tīša dzīvnieka kaitināšana vai vardarbība, suņa košanu nevar uzskatīt par socializēta suņa normālu uzvedību.
Latvijas Veterinārārstu biedrība jau 2011.gadā vērsās pie Zemkopības ministrijas par saviem novērojumiem, ka normatīvajos aktos noteiktās atvieglinātās prasības suņu turēšanai negatīvi ietekmē drošības situāciju valstī. Protams, mūsu viedoklis nepatika daudziem suņu audzētājiem un dzīvnieku mīlētājiem, kuri iestājas par suņa tiesībām pastaigāties bez pavadas un uzpurņa, tāpēc netika pieņemti stingrāki noteikumi. Tagad jau katrs otrais saimnieks bravūrīgi deklarē, ka viņa dzīvniekam ir tiesības atrasties tādā attālumā, kādā viņš spēj kontrolēt dzīvnieka rīcību. Diemžēl veterinārārstu un mediķu pieredze, ārstējot sakostos dzīvniekus un cilvēkus parāda, ka vairums saimnieku patiesībā nav ne jausmas, kādā attālumā viņi spēj kontrolēt savu suni un vai vispār spēj , norāda Latvijas Veterinārārstu biedrības Mazo dzīvnieku veterinārārstu sekcijas vadītājas vietniece Lita Konopore. Kamēr valstī nebūs nodrošināta efektīva sodu iekasēšanas sistēma, sakošana turpināsies. Tiklīdz sodi kļūs reāli, saimnieki paši pārstās suni laist vaļā bez pavadas vai uzpurņa, jo apzināsies savas rīcības sekas un izdevumus, kas viņiem radīsies. Līdz tam sabiedrībai ir jāsamierinās ar neapdomīgu īpašnieku bravūru un pieaugošu sakosto skaitu, uzskata vadītāja.
Sakosto cilvēku un dzīvnieku skaitam gan nav saistības ar trakumsērgas izplatības pieaugumu, kurai ir tendence Latvijā samazināties. Tomēr vienmēr jāpatur prātā, ka caur tiešu kontaktu sakošanas gadījumā var inficēties arī ar šo nāvējošo slimību, tāpēc cietušajam cilvēkam vienmēr ir jāvēršas pēc palīdzības ārstēšanas iestādē, bet īpašniekam, kura suns ir kādu sakodis, ir pienākums doties pie veterinārārsta un saņemt izziņu par suņa veselības stāvokli priekš cietušās personas.