Veselības ministrija (VM) sola diskutēt par to, ka Rīgas 1. slimnīcā varētu izveidot steidzamās medicīniskās palīdzības punktu. Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS maijā veiktā aptauja liecina, ka 92 procenti Rīgas iedzīvotāju vēlas, lai šajā medicīnas iestādē tiktu atjaunota neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšana. Ministrija atbild – tas nenotiks.
VM skaidro, ka neatliekamā palīdzība visbiežāk ir saistīta ar dzīvībai bīstamām situācijām, kritiskiem stāvokļiem, dzīvības glābšanu, cilvēka stacionēšanu, bet steidzamās palīdzības punktā ārsti speciālisti sniedz palīdzību, taču neievieto pacientu slimnīcā. Ja problēmas smagākas, tad izsauc ātro palīdzību.
Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks, dzirdot VM teikto, norāda – ko gan veidot, ja šāds punkts jau ir. Arī Rīgas 1. slimnīcas Ķirurģijas nodaļas vadītājs Juris Žarinovs (attēlā) saka – traumpunktā strādā labākie speciālisti, tur pieņem cilvēkus, kuriem vajadzīga palīdzība, un viņi uz šejieni brauc, jo slimnīca atrodas ģeogrāfiski izdevīgā vietā. Jau tagad traumpunktā sniedz pirmo palīdzību un ārstniecību, nepieciešamības gadījumā tiek nozīmēta turpmāka ārstēšana dienas stacionārā vai konsultācijas pie speciālistiem. Traumpunkts strādā visu diennakti bez brīvdienām, tāpat arī rentgena dienests.
«Cilvēki novērtē Rīgas 1. slimnīcas ģeogrāfisko izvietojumu. Šī ir viena no sakārtotākajām slimnīcām, mēs tās remontos un aparatūrā ieguldām lielus līdzekļus, jo uzskatām, ka Rīgā vajadzētu nodrošināt primārās veselības aprūpes pieejamību. Rīdzinieki, kuri nāk pie manis uz pieņemšanu, jautā – kāpēc Stradiņa slimnīca ir tik pārpildīta? Kāpēc cilvēkus nevar uzņemt 1. slimnīcā? Rīgas dome ir gatava iet soli tālāk, arī tagad pacienti var palikt stacionārā pa nakti, ja nepieciešams. Vai Veselības ministrija, valdība ir gatavas spert nākamos soļus? Varbūt Circenes kundzei vajag paņemt spoguli rokā un pajautāt – kāpēc lai to nedarītu? No medicīnisko pakalpojumu pieejamības viedokļa, mēs esam gatavi to darīt,» saka A. Ameriks.
Arī Rīgas domes Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs norāda: «Iepriekš diskutēja, ko darīt ar 1. slimnīcu – pārdot, sadalīt. Esam to saglabājuši. 1. slimnīcā var sniegt arī ātrās palīdzības pakalpojumus atsevišķās jomās. Uz šejieni var atvest pacientus ārstēties. To var veidot kā lokālo slimnīcu.»
Plānots, ka šogad uz 1. slimnīcas telpām tiks pārvietotas vairākas pašvaldības medicīniskās iestādes: SIA Veselības nams 5 (ieskaitot bijušo SIA Veselības centrs 1, SIA Sarkanā Krusta bērnu veselības centrs un SIA Bērnu zobārstniecības poliklīnika) un SIA Ādas un seksuāli transmisīvo slimību klīniskais centrs. Tādā veidā pašā pilsētas centrā tiks izveidots liels, kvalitatīvs medicīnas pakalpojumu centrs. Ir atjaunots slimnīcas 17. korpuss, darbi notiks arī 1. korpusā, kur atrodas poliklīnika. Rīgas 1. slimnīca paredzējusi atbrīvot un nodot šo korpusu būvdarbu veikšanai tūlīt pēc Jāņiem. Plānotais darbu izpildes termiņš ir šā gada 7. decembris. Sarežģītākā pārbūve gaida slimnīcas 23. korpusu. Paredzēts, ka to sāks nojaukt 1. septembrī. Tur izvietos SIA Veselības nams 5 un Ūdens dziedniecības nodaļu. O. Burovs informē, ka decembrī slimnīcas teritorijā tiks atklāta memoriālā piemiņas plāksne šogad mirušajam Rīgas domes deputātam Leonīdam Kurdjumovam, kurš vadīja Sociālo jautājumu komiteju un aizstāvēja Rīgas 1. slimnīcu un tās mediķus, kad 2009. gadā VM izlēma šo medicīnas iestādi vairs nefinansēt.