Valdības apstiprinātais plāns mātes un bērna veselības uzlabošanai paredz pasākumus grūtnieču un jaundzimušo veselības aprūpes uzlabošanā un neauglības programmu. Plāna īstenošanai šogad būtu nepieciešams vismaz viens miljons latu, kas pagaidām nav piešķirti. Gada nogalē plānots uzsākt mākslīgās apaugļošanas programmu, pašlaik reģistrā pieteikušās tūkstoš sievietes un 200 vīrieši.
Tomēr paredzams, ka par naudas jautājumu valdība lems saistībā ar budžeta grozījumiem rudenī.
Raksturojot situāciju, Veselības ministrijas Sabiedrības veselības departamenta direktore Inga Šmate norāda, ka galvenais zīdaiņu mirstības cēlonis ir noteikti perinatālā perioda stāvokļi. Tas nozīmē, ka problēmas ir sākušās jau grūtniecības laikā (perinatālais periods ir no 22. grūtniecības nedēļas līdz dzemdībām un pirmās sešas dzīves dienas), tāpēc Mātes un bērna veselības plānā ir paredzēti pasākumi tieši grūtnieču aprūpes uzlabošanai. Latvijas situāciju negatīvi raksturo arī mātes mirstības rādītājs un, lai arī absolūtos skaitļos mātes mirstība nav liela (2010. gadā mirušas piecas mātes, 2009. gadā – desmit), tomēr uz kopējo dzemdību skaitu (kā to rēķina visā Eiropā) – tas ir augsts rādītājs.
Lai uzlabotu grūtnieču un jaundzimušo veselības stāvokli, Veselības ministrija plāno ieviest papildu izmeklēšanas metodes grūtniecēm, mazinot iedzimto anomāliju risku un attīstības traucējumus jaundzimušajiem. I. Šmate stāsta, ka plānots iesaistīt valsts finansētajā grūtnieču aprūpē arī privāti praktizējošus ginekologus, kā arī ģimenes ārstus un vecmātes. Būtisks jauninājums ir par zāļu kompensāciju – plānā paredzēts kompensēt recepšu zāles 25 procentu apmērā grūtniecēm un sievietēm pēcdzemdību periodā (ja sievietēm nav noteikta diagnoze ar citu kompensācijas apmēru), bet bērniem līdz divu gadu vecumam recepšu zāles kompensēt 50 procentu apmērā. Zāļu kompensācijai grūtniecēm jau šāgada budžetā papildus nepieciešami 15 000 latu, bet nākamgad un 2014. gadā – pa 30 000 latu. Savukārt mazuļiem nepieciešamo medikamentu kompensācijai papildus no valsts budžeta šogad vajadzīgi 40 673 lati, 2013. gadā – 122 019, bet 2014. gadā – 122 019 latu. No plāna izriet, ka abiem šiem pasākumiem jāsākas jau šogad un prognozējamais bērnu skaits, kuriem varētu būt nepieciešamas šādas zāles, ir vairāk nekā 40 000.
Veselības ministrija arī norāda, ka plānots nodrošināt topošo vecāku bezmaksas apmācības procesu pirmsdzemdību aprūpes laikā un veicināt zīdaiņu zīdīšanu, atkārtoti izdodot informatīvo materiālu Zīdīšanas ABC un atjaunojot Mazulim draudzīgas slimnīcas iniciatīvu.
Veselības ministrija papildu līdzekļus šogad lūgusi piešķirt arī ar neauglības ārstēšanu saistītiem pasākumiem – 35 000 latu zāļu kompensācijai neauglības ārstēšanas nodrošināšanai un tikpat daudz medicīniskās apaugļošanas procedūru vai manipulāciju apmaksai. «No šāgada februāra esam uzsākuši neauglīgo pāru reģistrēšanu, pašlaik to izdarījuši 200 vīriešu un 1000 sieviešu, » sacīja I. Šmate. Viņa norāda, ka proporcija, iespējams, izskatās smieklīga, taču tas saistīts ar to, ka ne visi vīrieši ir gatavi reģistrēties, ne visi gatavi aiziet pie urologa. Lai pāris varētu saņemt valsts atbalstu neauglības ārstēšanai, būs jānosaka neauglības cēlonis, jo, iespējams, ka radīt mazuli traucē kāda citādi risināma problēma – ar vīrieša vai sievietes ārstēšanos, operāciju, medikamentiem. Ja tas nelīdz, tad sekojošs solis būs mākslīgā apaugļošana. Mākslīgās apaugļošanas procedūras pirmajiem 50 pāriem par valsts budžeta naudu varētu sākt jau šāgada beigās. Nākamajos divos gados plānots palīdzēt 275 un 660 pāriem.
Veselības ministrijas valsts sekretāra vietniece Daina MūrmaneUmbraško norāda, ka tas ir pirmais solis atbalstā cilvēkiem, kuri vēlas bērnu. Citviet apmaksā vairākas procedūras, jo ne vienmēr izdodas tikt pie mazuļa ar pirmo reizi, taču Latvijā pagaidām tā būs viena procedūra.
***
KĀDUS PASĀKUMUS VALSTS PLĀNO MĀTES UN BĒRNA VESELĪBAI?
• Ieviest papildu izmeklēšanas metodes grūtniecēm (papildu ultrasonogrāfiju)
• Iesaistīt valsts finansētajā grūtnieču aprūpē privāti praktizējošus ginekologus
• Kompensēt recepšu zāles 25% apmērā grūtniecēm un sievietēm pēcdzemdību periodā
• Kompensēt recepšu zāles 50% apmērā bērniem līdz 2 gadu vecumam
• Stiprināt reģionālos perinatālos centrus
• Par valsts naudu brīvprātīgi vakcinēt pret gripu grūtnieces
• Ieviest perinatālās un mātes mirstības audita sistēmas (lai izanalizētu mirstības cēloņus, līdz šim apkopotā veidā tas netika darīts)
• Apmaksāt vienu mākslīgās apaugļošanas procedūru u. c.
Kopējais nepieciešamais papildu finansējums visu iecerēto pasākumu nodrošināšanai trīs gados ir 7,4 miljoni latu
***
Galvenie zīdaiņu mirstības cēloņi
Noteikti perinatālā perioda stāvokļi* 52,7%
Iedzimtas anomālijas 22,7
Zīdaiņu pēkšņās nāves sindroms 11,8%
Ārējās iedarbības sekas 27%
Infekciju slimības 3,6%
Elpošanas sistēmas slimības 0,9%
Citas slimības 5,6%
* Perinatālais periods ir no 22. grūtniecības nedēļas līdz dzemdībām un pirmās sešas dzīves dienas, bet noteikti perinatālā perioda stāvokļi ir pataloģija, kas sākusies perinatālajā periodā, pat ja nāve iestājas vai slimība rodas vēlāk