Sagatavošanās pirms bērna vizītes pie plaušu speciālista vai alergologa var palīdzēt mediķiem pēc iespējas ātrāk noteikt diagnozi un palīdzēt bērnam ātrāk izveseļoties, aģentūru LETA informēja Latvijas Bērnu alergologu un pneimonologu biedrības pārstāve Agnese Kuksa.
Lai pienācīgi sagatavotos bērna vizītei pie plaušu speciālista vai alergologa, jāatceras, ka līdzi ir jābūt nepieciešamajiem dokumentiem un bērnu pavadošajai personai jāprot pastāstīt par bērna veselības stāvokli, pastāstīja Kuksa. Viņa uzsver, ka vecāki var palīdzēt bērnam izveseļoties ātrāk, kvalitatīvi sagatavojoties ārsta apmeklējumam, gan sagatavojot pašu bērnu vizītei, gan savlaicīgi apkopojot nepieciešamo informāciju, kas vajadzīga ārstam, lai pēc iespējas ātrāk noteiktu diagnozi un uzsāktu ārstēšanu.
Kuksa norāda, ka došanās pie ārsta bērnam var būt biedējoša, tāpēc vecāki nereti izmanto stāstu, ka pie ārsta jau neko nedarīs, lai izvairītos no asarām brīdī, kad ārsts vēl nemaz nav satikts. Tomēr, esot ārsta kabinetā, mazais pārbīstas, jo iepriekš stāstītais par nekā nedarīšanu izrādās nepatiess. Tas bērnā izraisa vēl lielāku satraukumu, tāpēc ārsta apmeklējums ir ne tikai nervozs, bet bieži vien arī bez rezultāta, jo mazais pacients nav ļāvis veikt nepieciešamās pārbaudes.
"Vecākiem jāatceras, ka vizīte ar bērnu pie ārsta nebūs tikai analīžu paņemšana. It īpaši pirmajā tikšanās reizē ar ārstu būs jāatbild uz jautājumiem par bērna, viņa vecāku un radinieku veselības stāvokli. Noteikti tiks lūgts parādīt veikto pārbaužu rezultātus un citu speciālistu slēdzienus. Tas viss nepieciešams tikai un vienīgi tāpēc, lai pēc iespējas ātrāk varētu saprast, kas vainīgs pie kaut kādām veselības problēmām un kā tās risināt", sacīja Latvijas Bērnu alergologu un pneimonologu biedrības vadītāja Ineta Grantiņa.
Grantiņa piebilst, ka papildus bērniņu noteikti jāsagatavo ārsta apmeklējumam, pastāstot, kā un kur notiks vizīte, kas būs jādara, piemēram, nekustīgi jānotur rokas, tāpat var jau iepriekš pastāstīt, kā sauc dakteri. Vairums gadījumos pie plaušu speciālista būs jāveic pārbaude, lai noteiktu ārējos elpošanas rādītājus. Lai to paveiktu, jāpatrenē bērna izelpa, ko var darīt, piemēram, nopūšot no galda spalvas, papīra lapiņas vai citus vieglus priekšmetus. Speciālista darbs ir palīdzēt tikt galā ar veselības problēmām, taču vecāki šajā procesā var būt ļoti lieli palīgi.
LETA jau ziņoja, ka tā kā ir neizsakāmi daudz alergēnu, alerģijas var izpausties ļoti dažādi un kādam tā var noritēt ļoti viegli, bet citam smagi, pat izraisot komplikācijas, kuras var beigties pat ar nāvi. Alerģiskas reakcijas var izjust viss ķermenis - āda, elpceļi, acis, sirds un asinsvadu sistēma, locītavas, nervu sistēma, kuņģa un zarnu trakts. Ja alerģija izpaužas uz ādas, konkrēto vietu var nedaudz nomierināt, izmantojot viegli siltu ūdeni un noteikti jāizvairās no ādas berzēšanas un dažādu smaržvielu nokļūšanas uz tās.
Ignorējot alerģiskās reakcijas, var attīstīties astma, kas Eiropā ir visizplatītākā hroniskā bērnu slimība. Dažās Eiropas valstīs astma ir pat katram ceturtajam cilvēkam. Latvijas Bērnu alergologu un pneimonologu biedrība un Latvijas Astmas un alerģijas biedrība aicina pievērst uzmanību, vai bērnam ir kādas alerģiskas reakcijas, lai laikus noskaidrotu, kas ir vainīgais alergēns, lai tādējādi pēc iespējas mazāk bērnam ar to turpmāk nāktos saskarties.
Vecāki aicina vecākus rūpēties par saviem bērniem un padomu meklēt ne tikai pie speciālistiem, bet arī tam speciāli izveidotā mājaslapā "www.bernsklepo.lv", kur vecāki var atrast arī nepieciešamo informāciju vizītei pie plaušu ārsta.