Rīgas 1. slimnīcā gaidāmi jurģi

Šoreiz jurģi būs patīkamāks notikums nekā pirms trim gadiem notikušās Veselības ministrijas īstenotās reformas, kad slimnīcas statuss tika kardināli un, šķiet, neatgriezeniski mainīts uz ilgu laiku.

Par Rīgas domes, slimnīcas un Eiropas fondu līdzekļiem uzsāktie remonti dažos korpusos jau ir beigušies, citos – turpinās vai vēl tiks sākti. Tā dēvētās sociālās nodaļas pacientus uzņems tuvākajā laikā, un pakāpeniski vairākos citos slimnīcas korpusos sāksies jurģi, lai tos varētu sagatavot plānotajiem remontdarbiem. Līdz gada beigām Latvijas vecākā civilā slimnīca piedzīvos vērienīgas pārmaiņas – uz citu ēku pārcelsies slimnīcas poliklīnika, izveidos plašu bērnu veselības centru un vienā no korpusiem iekārtosies vairākas pašvaldības medicīnas iestādes.

Pārveido uzņemšanas nodaļu

Durvis, pa kurām līdz šim pacienti ienāca slimnīcā, ir plaši atvērtas, taču pagaidām viņiem ierastais maršruts jāmaina un uz reģistratūru jādodas pagrabstāvā. Pašlaik kādreizējo uzņemšanas nodaļu pārveido atbilstoši slimnīcas pašreizējām funkcijām, stāsta Rīgas 1. slimnīcas Ķirurģijas nodaļas vadītājs Juris Žarinovs. Kopš šeit likvidēta neatliekamās palīdzības sniegšanas funkcija un slimnīca kļuvusi par plaša profila ambulatoro ārstniecības iestādi ar lielu dienas stacionāru, darbs jāorganizē citādi.

Pirmajā stāvā nu atradīsies moderna reģistratūra, ģimenes ārstu un funkcionālās diagnostikas kabineti, te pa dienu pieņems arī traumatologs, kura darbu līdzfinansēs slimnīca pati. Rīgas domes Īpašuma departamenta preses sekretāre Ilze Krūkle informē, ka pašlaik tiek atjaunotas telpas neatliekamā medicīniskā dienesta vajadzībām, kur varēs izvietot četras brigādes; angiokardiogrāfijas kabinetu (tajā uzstādīs angiogrāfijas aparatūru); jau minēto reformēto uzņemšanas nodaļu; terapijas un ķirurģijas dienas stacionārus.

Varētu būt steidzamā palīdzība

Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs ir aicinājis atjaunot valsts finansējumu neatliekamās palīdzības funkcijai Rīgas 1. slimnīcā. Veselības ministrija atbild – tas nenotiks, bet varbūt varētu vienoties par akūtās palīdzības punkta izveidošanu.

Jāatgādina, ka neatliekamās palīdzības funkcija slimnīcai tika atņemta 2009. gada decembrī, kad valsts pārtrauca finansēt šo pakalpojumu. Stradiņa slimnīcas neatliekamās medicīniskās palīdzības nodaļa pašlaik ir spiesta uzņemt trīsreiz vairāk pacientu, nekā pieļauj tās iespējas.

Veselības ministrijas pārstāvis Oskars Šneiders negrib piekrist, ka reformas Rīgas 1. slimnīcā būtu radījušas problēmas citviet. «Galvenā problēma, kādēļ neatliekamās palīdzības nodaļām ir problēmas, ir nevis pacientu plūsma, bet finansējuma apjoms. Naudas nav arī ambulatorajiem pakalpojumiem, un cilvēki dodas uz neatliekamās palīdzības nodaļām,» viņš pauž ministrijas nostāju.

Ministrija un pašvaldība varētu diskutēt par steidzamās medicīniskās palīdzības punkta izvietošanu kādā no medicīnas iestādes ēkām. Jāpiebilst, ka traumpunkts slimnīcā jau strādā, tiesa, tikai dienas laikā. Cilvēki uz šejieni dodas visdažādāko iemeslu dēļ, ja palīdzība vajadzīga steidzami. Akūtais punkts, kā var secināt, darbotos visu diennakti, un tad līdzekļus tam piemestu arī ministrija, ne tikai Rīgas dome.

Veselības ministrijā pieļauj, ka akūtās palīdzības punkts varētu strādāt diennakti un tādējādi palīdzētu novērst pacientu sastrēgumus, kas vakaros rodas citās slimnīcās. Līdz ar to varētu diskutēt arī par to palīdzības apjomu, ko būtu gatava piešķirt valsts, saka O. Šneiders. Bet par neatliekamās palīdzības funkciju atjaunošanu Rīgas 1. slimnīcai Veselības ministrija, kā noprotams, sarunās neiesaistīsies.

Arī Juris Žarinovs ir reālists un norāda, ka uzņemšanas nodaļa jau tiek pārveidota pavisam citām vajadzībām. Viņš joprojām jūtas sarūgtināts par valsts attieksmi pret šo medicīnas iestādi un saka: «Jebkurā Eiropas pilsētā ir vismaz viena slimnīca pilsētas centrā. Nez kāpēc mēs esam visnemīlētākie valstī. Šajā slimnīcā bija vislielākā akūtās palīdzības nodaļa valstī. Lai to atjaunotu, svarīgākais ir nevis nauda, bet smadzeņu aizplūšana. Šeit iznīcināja intelektuālo potenciālu.» Pēc reformām, ko ārsti dēvē par slimnīcas izputināšanu, daļa no viņiem strādā citās slimnīcās, daļa – ārzemēs.

Slimnīca attīstās

Rīgas 1. slimnīca ir pašvaldības īpašums, un tā arī pēc 2009. gada reformām atbalsta šo medicīnas iestādi. Pašvaldības Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs informē, ka pašreizējās rekonstrukcijas ietvaros bijušo stacionārās nodaļas ēku plānots pārveidot par bērnu veselības centru ar ģimenes ārstu praksēm. Tur būs pieejamas arī bērnu speciālistu konsultācijas, stomatologu pakalpojumi, rehabilitācija un ūdensdziedniecība. Tiek prognozēts, ka kopējais bērnu speciālistu ambulatoro apmeklējumu skaits sasniegs vismaz 35 000 apmeklējumu gadā vai vidēji 135 apmeklējumus dienā. Tikpat daudz cilvēku varētu apmeklēt arī ģimenes ārstus, bet stomatologus apmeklēs vidēji 250 cilvēki dienā. Ēkā tiks izveidota vienota pacientu reģistratūra, kas apkalpos visus poliklīnikas apmeklētājus.

Nākamgad varētu ķerties klāt jauna operāciju bloka iekārtošanai. Kopā ar to vajadzētu veidot arī sterilizācijas bloku un pēcoperāciju palātas, iecerēs dalās J. Žarinovs. Viņš saka – Rīgas dome to atbalstot, jo operāciju bloks ir novecojis.

Nabagu slimnīca nebūs!

J. Žarinovs nepiekrīt, ka Rīgas 1. slimnīcai vajadzētu kļūt par nabadzīgo cilvēku slimnīcu, uz kurieni vest tos dzīves pabērnus, kuri tagad nonāk Stradiņu uzņemšanas nodaļā. «Nekur pasaulē tā nav! Akūtā palīdzība ir akūtā gan ministrei, gan bomzim. Nabadzīgo cilvēku ārstēšana ir dārgāka jo viņiem ir ielaistas kaites,» uzsver ārsts, sakot, ka šāds dalījums būtu sociālais rasisms.

***

Rīgas 1. slimnīca

• 2011. gadā slimnīca apkalpoja vairāk nekā 152 000 pacientu.

• 2012. gadā ir uzsākta slimnīcas rekonstrukcija. No pašvaldības budžeta atvēlēti 3,8 miljoni latu, ERAF finansējums ir 560 000 latu. Par šiem līdzekļiem veikta vairāku korpusu renovācija, tehniskā projekta izstrāde un rekonstrukcija. Līguma summa ir 4 020 083,49 lati (ar PVN). Rīgas 1. slimnīcas līdzfinansējums ir 79 638,06 lati.

• Plānots, ka šogad uz slimnīcas telpām tiks pārvietotas vairākas pašvaldības medicīnas iestādes.

• 17. korpusa 2., 3. un 4. stāvs ir pilnībā renovēti un nodoti ekspluatācijā 7. jūnijā. Divos stāvos plānots izvietot īslaicīgās sociālās aprūpes gultas, bet trešajā stāvā –pārvietot Acu nodaļu un LOR nodaļu.

• 17. korpusam tika veikta fasādes siltināšana un renovācija. Darbu izmaksas ir 103 898,95 lati (ar PVN).

• Plānots uzsākt renovācijas darbus 1. korpusā, kur atrodas poliklīnika.

• Plānots, ka ar 1. septembri varēs uzsākt 23. korpusa demontāžu. Tur pēc rekonstrukcijas paredzēts izvietot SIA Veselības nams 5 un Ūdens dziedniecības nodaļu.

• Visus būvniecības darbus plānots pabeigt viena gada laikā.

Avots: Rīgas domes Īpašuma departaments