Liela daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka veselīgi dzīvot nozīmē pareizi ēst, aktīvi sportot un veikt citas aktīvas darbības, tomēr paši daudz biežāk izmanto pasīvākus veidus savas veselības veicināšanai - pavada laiku svaigā gaisā, cenšas būt optimisti un izvairīties no atkarībām.
To rāda jaunākais "DNB Latvijas barometra" pētījums.
Vairāk nekā trešā daļa jeb 34%-35% respondentu atzīst, ka darīt ko vairāk viņiem traucē laika trūkums un slinkums. 24% aptaujāto norādījuši, ka ievērot veselīgu dzīvesveidu ir dārgi, bet 22% atzinuši, ka trūkst šādu iespēju. Piektā daļa aptaujāto ir pārliecināti, ka dara visu, kas būtisks veselīgam dzīvesveidam, bet 9% aptaujāto uzskata, ka ir pietiekami veseli un viņiem nekas īpašs šai jomā nav jādara, par pētījuma rezultātiem informēja "DNB bankā".
Aptuveni divas trešdaļas "DNB Latvijas barometra" respondentu kā galveno veselīga dzīvesveida kritēriju minējuši pareizu uzturu. 40% atzīmējuši pietiekamu miega daudzumu un 38% - regulāras fiziskās aktivitātes. Visretāk - 15% gadījumu - pie veselīga dzīvesveida kritērijiem norādīta rūpīga sekošana līdzi savam veselības stāvoklim, piemēram, regulāras profilaktiskās apskates. 12% kā būtisku kritēriju minējuši līdzsvara starp darbu un personisko dzīvi ievērošana.
Lai arī pareiza uztura lietošana atzīta par ļoti nozīmīgu faktoru, tikai 32% aptaujāto atzīmējuši, ka paši to ievēro ikdienā. Savukārt laika pavadīšanu svaigā gaisā un pozitīvu attieksmi pret dzīvi ikdienā ievēro attiecīgi 55% un 43% aptaujāto, turpretī par svarīgiem faktoriem veselīga dzīvesveida nodrošināšanai šādu rīcību atzīst vien 25% un 28% respondentu.
Vienlaikus tieši veselīgu, pilnvērtīgu dzīvesveidu iedzīvotāji atzīst par pašu būtiskāko faktoru, kas cilvēkiem palīdzētu nodzīvot līdz simt gadiem, - tā norādījuši 63% "DNB Latvijas barometra" respondentu. Nākamais būtiskākais faktors, pēc aptaujāto domām, ir labi gēni - to aptaujā atzīmējuši 60%. 30% par vienu no ilgdzīvošanas ķīlām uzskata arī labus ienākumus, savukārt 7% aptaujāto uzskata - lai nodzīvotu līdz 100 gadiem, gluži vienkārši nav jāpievērš uzmanība dažādām runām par veselīgu dzīvošanu un padomiem šajā jomā.
Vaicāti, kur galvenokārt iegūst informāciju par veselīgu dzīvesveidu, 65% aptaujāto norādīja, ka to iegūst no vispārēja satura masu informācijas līdzekļiem, 39% respondentu lasa specializētus medicīnas izdevumus, bet aptuveni tikpat - 38% - bieži konsultējas ar draugiem un paziņām, kas nav nedz ārsti, nedz veselīga dzīvesveida speciālisti. Tikai nedaudz vairāk nekā piektā daļa aptaujāto šādu informāciju iegūst no sava ārsta, bet vēl mazāk - 12% - no citiem speciālistiem, piemēram, no uztura speciālista, sporta trenera. 8% aptaujāto norādījuši, ka šādu informāciju galvenokārt uzzina no dziedniekiem un citiem netradicionālās medicīnas praktizētājiem.
Vērtējot, ko vajadzētu darīt valsts līmenī, lai cilvēki Latvijā dzīvotu veselīgāk, iedzīvotāji visbiežāk - 61% gadījumu - uzsvēruši nepieciešamību par veselīgu dzīvesveidu, uzturu vairāk mācīt skolās. 51% atzīmējis nepieciešamību aktīvāk popularizēt veselīgu dzīvesveidu ar masu informācijas līdzekļu starpniecību, savukārt 46% uzskata, ka nepieciešams uzlabot iespējas nodarboties ar sportu, tai skaitā nodrošinot dažādu aktivitāšu pieejamību.
Vairāk nekā trešdaļa jeb 38% respondentu gan uzskata, ka arī ārstiem vajadzētu motivēt cilvēkus ievērot veselīgu dzīvesveidu un sniegt par to vairāk informācijas, bet līdzīgs aptaujāto skaits domā, ka vajadzētu stingrāk kontrolēt un ierobežot veselībai nevēlamu preču, piemēram, alkohola, cigarešu, neveselīgu pārtikas produktu tirdzniecību. 18% aptaujāto atbalstītu papildu nodokļa noteikšanu neveselīgiem pārtikas produktiem.
Iespējams, vasaras sezonas sākuma iespaidā šoreiz pozitīvu tendenci uzrādījuši arī tradicionālo ikmēneša "DNB Latvijas barometra" indikatoru rādītāji. Lai arī sabiedrības kopējā nosakņojuma indekss - mīnus 27 - vēl joprojām ir negatīvs, tas ir labākais rādītājs kopš 2008.gada, kad tika sākti "DNB Latvijas barometra" pētījumi. Turklāt nākotnes indekss šomēnes ir sasniedzis plus divi atzīmi.
Nedaudz mazinājies to iedzīvotāju īpatsvars, kuri ekonomisko situāciju vērtē kā ļoti sliktu, un attiecīgi nedaudz biežāk respondenti uzsvēruši, ka ekonomiskā situācija pamazām uzlabojas un turpmākā gada laikā kļūs vēl pozitīvāk vērtējama. Šajā indikatorā pozitīvo vērtējumu īpatsvars mēneša laikā pieaudzis par trim procentpunktiem.
Arī iedzīvotāju vērtējums savas ģimenes materiālajam stāvoklim, salīdzinot ar iepriekšējo pētījumu, ir uzlabojies. Tiesa gan, arī negatīvo vērtējumu īpatsvars pakāpeniski turpina pieaugt, samazinoties tai iedzīvotāju kategorijai, kas uzskata, ka viņu materiālā situācija ir viduvēja. Tai pašā laikā, prognozējot savas ģimenes materiālā stāvokļa perspektīvas turpmākā gada laikā, iedzīvotāji retāk izteikuši negatīvas prognozes - šāds vērtējums samazinājies no 19% uz 15%.
"DNB Latvijas barometrs", kas kļuvis par atzītu ikmēneša socioloģisko pētījumu valstī, tiek veidots katru mēnesi, un tajā tiek pētītas konkrētā brīža aktuālās norises sabiedrībai nozīmīgā jomā. Vienlaikus sabiedrībai katru reizi tiek uzdots arī pastāvīgo jautājumu kopums, kas mēnesi pa mēnesim atspoguļo iedzīvotāju vispārējā noskaņojuma izmaiņas.