Pirmie apsaldējumus guvušie - alkohola upuri

Jau novembra pirmajās dienās, kad gaisa temperatūra Latvijā bija tikai ap nulle grādiem, NMP dienesta brigāžu mediķi izbraukuši uz izsaukumiem un nogādājuši slimnīcās jau desmit apsaldējumu guvušus cilvēkus. Lielākoties viņi visi ir no Rīgas un tās apkārtnes, informē Neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) dienesta komunikāciju vadītāja Ilze Bukša.

Novembra pirmajās dienās NMP dienesta brigādes palīdzību sniegušas deviņiem vīriešiem un vienai sievietei, visi ir vecumā virs 40 gadiem. Viņu diagnoze: hipotermija - vispārēja ķermeņa atdzišana. Lielākā daļa bijusi stiprā alkohola reibumā, un, kā mediķiem stāstījuši paši cietušie, viņi nav varējuši aiziet līdz savām mājām, aizmiguši pa ceļam uz tām un kādu laiku gulējuši uz ielas.

Savukārt viens cietušais ir makšķernieks, kuram bija apgāzusies laiva un, atrodoties ūdenī, viņš stipri nosalis. Vēl viens no cietušajiem ir cilvēks ar psihiskās veselības traucējumiem, kurš vienkārši ilgstoši uzturējies ārā.

"Apsaldējums var rasties ne tikai tad, kad gaisa temperatūrā ārā ir zemāka par nulli, bet arī tādās reizēs, kad dzīvsudraba stabiņš termometrā rāda virs nulles atzīmes, īpaši tad, ja aukstums iedarbojas ilgstoši. Tāpat apsaldējumus var veicināt mitrums un vējš - šādos apstākļos siltuma zudums ķermenī notiek intensīvāk," uzsver NMP dienesta Rīgas reģiona operatīvā darba vadītāja, ārste Sarmīte Villere.

Ieteikumi, kā pasargāt sevi no apsaldēšanās: Nevalkāt spiedošu apģērbu un apavus; Nelietot alkoholu, it īpaši lielās devās. Pats svarīgākais, lai pēc alkohola lietošanas cilvēks būtu spējīgs pēc iespējas ātrāk aizkļūt līdz mājām; Visbiežāk apsaldējumam pakļauti kāju un roku pirksti, seja, ausis, tāpēc šīs vietas īpaši jāuzmana; Cilvēkiem, kas strādā zemā gaisa temperatūrā, jāatceras: viņam nepieciešama regulāra siltas barības uzņemšana, sejas un ausu ieziešana ar aizsargkrēmu, kā arī periodiski doties uz siltām telpām sasildīties.

Svarīgākais