Gājienā vienojas multiplās sklerozes pacientu atbalstam

Pasaulē ar multiplo sklerozi sadzīvo vairāk nekā divi miljoni iedzīvotāju, Latvijā – vairāk nekā trīs tūkstoši. Multiplās sklerozes dienā pacienti kopā ar tuviniekiem devās gājienā pa Rīgas centru, lai pievērstu uzmanību faktam, ka multiplā skleroze var skart dažādu vecumu cilvēkus un izpausties dažādos veidos.

Multiplā skleroze (to sauc arī par izkaisīto sklerozi) ir hroniska centrālās nervu sistēmas slimība, kad organisma imūnsistēma uzbrūk pati sev; tiek bojātas centrālās nervu sistēmas baltā viela, nervu šķiedras galvas un muguras smadzenēs. Katram cilvēkam multiplā skleroze var izpausties citādi. Slimību gan nevar izārstēt, tomēr to var ārstēt un ar medikamentu palīdzību neļaut tai progresēt. Ja laikus uzsāk ārstēšanos, pastāv iespēja dzīvi nodzīvot pilnvērtīgi, taču, ja slimība netiek ārstēta, tā progresē. Slimība galvenokārt skar jaunus cilvēkus vecumā ap 20–40 gadiem, ir gadījumi, ka arī jaunākus.

Latvijas Multiplās sklerozes asociācijas Rīgas Vidzemes nodaļas vadītāja Ineta Januško norāda, ka gājiens ir simbolisks, bet tas daudz ko nozīmē pacientiem: «Vienotības sajūta ir ļoti nepieciešama, ja kādreiz nākas justies vienam aci pret aci ar slimību. Cilvēki pierāda, ka ar šo slimību varam sadzīvot, un tieši spēja būt kopā ir mūsu spēks un lielā cerība.» Pasākumi notika arī citviet Latvijā – Alūksnē, Cēsīs, Līvānos, Bauskā, Kuldīgā.

Lai arī ar izkaisīto sklerozi slimo tūkstošiem cilvēku, aizvien nav zināms, kas izraisa šo saslimšanu. Tiek pieļauta iespēja, ka slimību izraisa kāds agrā bērnībā pārciests vīruss, kas gadiem ilgi atradies nervu sistēmā un aktivizējies nelabvēlīgu apstākļu dēļ. Iespējams, ka noslieci saslimt ar šo slimību rada kāds defektīvs gēns. Pētījumi apliecina, ka slimnieku daudzumu ietekmē ģeogrāfiskais novietojums – visvairāk ar to saslimst Ziemeļamerikā, Kanādā, Austrālijas dienvidos un Ziemeļeiropas valstīs. Arī Latvija atrodas nelabvēlīgā jeb augsta riska zonā, kur uz 100 000 iedzīvotāju ir 62,7 multiplās sklerozes slimnieki. Mediķi norāda, ka būtiski ir agrīni atklāt šo slimību, lai aizkavētu tās progresēšanu un saglabātu darbspējas.