Jūrmalas slimnīca ir viena no tām, kuru Veselības ministrijas (VM) diskusiju dokumentā par ārstniecības iestāžu nākotni ieteikts reformēt, pārveidojot par aprūpes slimnīcu vai steidzamās medicīniskās palīdzības punktu.
Slimnīcu, kuras dzemdību nodaļa – gadā ir vairāk nekā tūkstoš dzemdību – ir pozitīvā nozīmē slavena visā Latvijā, nosaukt par neproduktīvu un neefektīvu – tas ir aizvainojoši, sarunā ar Neatkarīgo saka Jūrmalas slimnīcas valdes priekšsēdētājs Egons Liepiņš. Tomēr viņš atzīst, ka vēlme reformēt Jūrmalas slimnīcu, kas patiešām atrodas tuvu lielajām Rīgas slimnīcām, nav jaunums un jau sen tas ir bijis VM plānos.
Nestrādā efektīvi
VM diskusiju dokumentā analizēts arī Rīgas reģions un tajā esošās slimnīcas un secināts, ka Rīga un Rīgas reģions atšķiras no pārējiem reģioniem ne tikai iedzīvotāju skaita, blīvuma, teritorijas un demogrāfijas krituma ziņā, bet arī atšķirīgs ir hospitalizāciju skaits, kas ir pacientu migrācijas rezultāts. Tas izskaidrojams ar to, ka Rīgā atrodas universitātes slimnīcas (Rīgas Austrumu slimnīca, Stradiņi un Bērnu slimnīca), kurās ārstējas pacienti no visas Latvijas. Pētījumā veiktie aprēķini liecina, ka līdz 2018. gadam hospitalizāciju skaits universitātes slimnīcās būtiski nemainīsies, lai gan teikts, ka visās universitātes slimnīcās tas nedaudz kritīsies demogrāfisku apsvērumu dēļ. Interesanti, ka dokumentā secināts, ka optimāls gultu skaits universitātes slimnīcai ir 800 robežās, jo lielākās slimnīcās pasliktinās informācijas pieejamība un aprite, kā arī pasliktinās iestādes plānošana, stratēģiju ieviešana un iestādes attīstība, tajā pašā laikā Rīgas Austrumu slimnīcai, apvienojoties ar Infektoloģijas centru, gultu skaits jau pārsniedz 2000. Bez universitātes slimnīcām Rīgas reģionā ir trīs neatliekamās medicīniskās palīdzības daudzprofilu slimnīcas: Jūrmalas slimnīca, Tukuma slimnīca un Ogres rajona slimnīca, kas kapacitātes ziņā (gultu skaits) ir līdzvērtīgas.
Slikts sniegums
Jūrmalas slimnīcas aprūpes teritorijā iedzīvotāju skaits palielināšoties vismaz par četriem procentiem, prognozē plāna izstrādātāji, tomēr tas nepalielināšot pacientu skaitu. Vidēji pacienta ārstēšanas ilgums slimnīcā ir 4,45 dienas, kas nav ilgs laiks, un to samazināt praktiski nav iespējams. Tomēr, «vērtējot pēc produktivitātes un efektivitātes rādītājiem, Jūrmalas slimnīca uzrāda sliktu sasniegumu», teikts dokumentā. Zemo produktivitāti var skaidrot ar zemo ambulatoro aktivitāti slimnīcā. Šā iemesla dēļ un tāpēc, ka ģeogrāfiski tai tuvu ir Rīgas slimnīcas, VM iesaka Jūrmalas slimnīcu reformēt par steidzamās medpalīdzības punktu. Tajā pašā laikā secināts, ka tādā gadījumā pieaugtu hospitalizācijas Stradiņa slimnīcā, kas jau uz 2011. gada decembri ir pilnībā noslogota.
Aizvainojums
«Publiski tiek pateikts, ka mūsu darbība ir neefektīva un neproduktīva, tam mēs absolūti nepiekrītam. Kā var teikt, ka slimnīca, kurā gadā ir 1200 dzemdības, 400 minimāli invazīvas endoskopiskas operācijas un citas, būtu neproduktīva?» Neatkarīgajai saka Jūrmalas slimnīcas vadītājs Egons Liepiņš. «Kāpēc esam atzīti par neefektīviem? Tāpēc, ka ambulatorais darbs vājš! Tomēr vai neatliekamās palīdzības slimnīcai galvenais uzdevums ir ambulatorā aprūpe? Gultas dienu skaits mums ir salīdzinoši zems, tās ir dienas, ko pacients pavada slimnīcā – četras dienas, skaidrs, ka nevaram būt perspektīvi, jo šādu gultas dienu skaitu vairs nevar samazināt.» Tomēr E. Liepiņš nenoliedz, ka VM plāni attiecībā uz Jūrmalas slimnīcu bijuši zināmi jau sen, taču tagad lielākais aizvainojums ir par šo izteiksmes veidu. Jūrmalas dome, kas ir slimnīcas īpašniece (valsts piešķir naudu par neatliekamo pacientu ārstēšanu), pašlaik gatavo atzinumu VM, kurā, visticamāk, nepiekritīs šai iniciatīvai. «Mēs vēlamies, lai Jūrmalas iedzīvotājiem un visiem te tiek saglabāta neatliekamās medicīniskās palīdzības slimnīca,» saka E. Liepiņš.