Slimnīcas aicina valdību veselības aprūpes attīstībai iedalīt arī naudu

Veselības ministrijas (VM) jaunizstrādātais dokuments tikai daļēji risina problēmas veselības aprūpē, jo tam nav sasaistes ar budžeta plānošanu.

«Valsts pienākums ir pateikt, kur un kādas slimnīcas tai un tās iedzīvotājiem ir nepieciešamas, un atbilstoši plānot valsts finansējumu,» Neatkarīgajai saka Kuldīgas slimnīcas vadītājs Ivars Eglītis, uzsverot, ka veselības aprūpes plānā jeb tā sauktajā māsterplānā vajadzētu balstīties uz iedzīvotāju vajadzību apmierināšanu.

«Pieņemsim, plāns saka: kura slimnīca strādā neproduktīvi, tā jāslēdz, bet ko darīt iedzīvotājiem? Kurp Skrundas, Aizputes un Saldus lauku iedzīvotājiem doties pēc neatliekamās medicīniskās palīdzības, ja Kuldīgā vairs nebūtu pieejama 24 stundu palīdzība?» jautā slimnīcas vadītājs. Viņaprāt, valstij jāuzņemas atbildība par veselības sistēmas plānojumu un skaidri jādara tas zināms tautai. Ceturtdien tieši Kuldīgas slimnīcā VM pārstāvji iepazīstināja Kurzemes reģiona veselības aprūpes speciālistus ar svaigi tapušo Veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju izvietojuma plānu diskusijām. Kuldīgas slimnīcai gan tiek saglabātas līdzšinējās funkcijas – vismaz līdz 2018. gadam.

Slēgt negribētu

VM plāns paredz, ka līdz 2018. gadam akūtās hospitalizācijas virs 24 stundām varētu nodrošināt visas slimnīcas, izņemot Alūksnes, Preiļu, Krāslavas un Jūrmalas slimnīcu, kurām saskaņā ar pētījuma rezultātiem vajadzētu pārprofilēties. Plāna autore Rita Konstante norāda, ka demogrāfiskās izmaiņas nav paredzamas tādas, lai kaut kur slēgtu kādu slimnīcu pavisam un «ar dēļiem aizsistu logus», tomēr situācijas analīze parāda: vairākas slimnīcas nestrādā efektīvi. Otrs būtisks secinājums – līdz 2019. gadam trešā daļa ārstu būs pensijas vecumā un pastāv iespēja, ka akūti trūks mediķu. Sīkāk jāpēta, kā slimnīcu darbības izmaiņas ietekmēs neatliekamās medicīniskās palīdzības darbu.

Naudu neprasām

Kuldīgas diskusijā izskanēja gan atzinība – beidzot kaut kāds plāns ir tapis, gan kritika – plāns nav balstīts realitātē un nav sasaistīts ar finansējumu veselībai. Priekules slimnīcas galvenā ārste Tatjana Ešenvalde atzina, ka mulsina viņas slimnīcas portretējums plānā – minēts, ka slimnīcas darbība jābalsta mājas aprūpē, taču nav pieminēts, ka slimnīcā darbojas steidzamās medicīniskās palīdzības punkts un dienas stacionārs. «Varbūt to visu likvidēs un Priekulē nekā nebūs?» vaicāja ārste. Priekules domes pārstāvji ieminējās, ka plāna veidotāji un citi dzīvo dažādās realitātēs – Rīga un lauki. Izskanēja jautājums: kā saprast secinājumu: ambulatoro aprūpi veidosim pieejamāku cilvēkiem, koncentrējot lielos centros...? VM valsts sekretāra vietniece Daina Mūrmane-Umbraško atzina: nekad nevarēsim nodrošināt katrā pagastā savu ginekologu, zobārstu, ķirurgu, jābūt ģimenes ārstam. «Tā ir skaidra realitāte – nav resursu!» Viņa arī atzina, ka ar šo dokumentu nav plānots risināt veselības aprūpes finanšu problēmas.

Kuldīga paliks

Kuldīgas slimnīca varētu saglabāt neatliekamās medicīniskās palīdzības statusu. «Kuldīgas slimnīcai nākotnē būtu jāpilda steidzamās medicīniskās palīdzības punkta funkcijas (analīze liecinot, ka darbs nav pietiekami produktīvs), tomēr tad Kurzemes reģionā nebūtu nevienas neatliekamās medicīniskās palīdzības slimnīcas starp Rīgu un Liepāju vai Ventspili, un arī Dobeles un Tukuma slimnīcas atrodas attālumā, kas pārsniedz stundas braucienu,» teikts plānā.

«Veselības ministrija ir tā, kas izveido plānu, izvērtē objektīvo nepieciešamību pēc ārstniecības iestāžu izvietojuma – kur jābūt slimnīcām, traumpunktiem un kur neatliekamās palīdzības slimnīcām,» saka I. Eglītis. «Šajā izvērtējumā jāņem vērā tikai Latvijas iedzīvotāju vajadzības. Tad atklātos situācija, ka iedzīvotājiem noteiktā reģionā, apdzīvotā vietā ir nepieciešama slimnīca, bet iedzīvotāju blīvums ir mazs un nevienmērīgs. Slimnīca ir vajadzīga, bet objektīvu iemeslu dēļ tā nevar strādāt tik produktīvi.» Šādā situācijā

I. Eglītis uzdod jautājumu: kurš slimnīcai pieliek punktu – Kuldīgas slimnīca ir nepieciešama šajā vietā kā 24 stundu akūtas palīdzības sniedzēja, bet visus VM rentabilitātes plānus izpildīt nespēj?

Pērn vasarā tieši Kuldīgā noritēja mediķu protesta akcija; pret pārāk mazo piešķirto finansējumu iebilda arī Kuldīgas slimnīca. «Šogad nekas būtiski nav mainījies. Vairāk nekā 1000 pacientu gada beigās būs vairāk, nekā valsts mums samaksā. Te arī ir tas paradokss – ja mēs esam neatliekamās palīdzības slimnīcas statusā, mēs nevaram aizvērt durvis pacientam, arī tad, ja kvotas pārsniegtas. Mēs jau tā uzņemam tikai pusi pacientu, ko atved ātrā palīdzība,» saka I. Eglītis.

**

viedoklis

Ivars EGLĪTIS, Kuldīgas slimnīcas vadītājs:

– Plānu nevajag izstrādāt tāpat vien, tas jāveido iedzīvotājiem. Pirmkārt, valstij ir jāievieš skaidrība, lai beigtos visi strīdi, un jāparāda reālās vajadzības budžeta izpratnē atbilstoši hospitalizēto pacientu skaitam. Iesaku visiem valdībā atšķirt Eiropas gadagrāmatas veselībā un apskatīties, kurā vietā Latvija ir veselības finansējuma ziņā. Otrkārt, nekur civilizētā pasaulē pacientiem nav tik liels līdzmaksājumu īpatsvars kā mums – Eiropā cilvēki paši maksā 10%, mums vismaz 40%! Cilvēki acu priekšā kļūst par invalīdiem, bet valsts noskatās, jo šādām operācijām nauda nav paredzēta, tās netiek apmaksātas...

KURZEMĒ BŪS MAZĀK

Veselības ministrija prognozē, ka Kurzemē līdz 2018. gadam iedzīvotāju skaits saruks par 15 851 cilvēku Kuldīgas slimnīcas apkalpes teritorijas iedzīvotāju skaits samazināsies par 12%

**

«Kuldīgas slimnīcai nākotnē būtu jāpilda steidzamās medicīniskās palīdzības punkta funkcijas. Tomēr tad Kurzemes reģionā nebūtu nevienas neatliekamās medicīniskās palīdzības slimnīcas starp Rīgu un Liepāju vai Ventspili.»

No diskusiju plāna par Kuldīgas slimnīcu

**

Prognozes par iedzīvotāju skaitu reģionos

Pierīga 1 031 339 (4277)

Kurzeme 254 317 (–15 851)

Zemgale 243 042 (–12 153)

Vidzeme 216 606 (–17 978)

Latgale 254 553 (–26 320)

2018. gadā plānotais iedzīvotāju skaits (Iedzīvotāju skaita izmaiņas salīdzinājumā ar 2010. gadu)