Kārsavas slimnīcai draud bankrots

Kārsavas slimnīca ir nokļuvusi nopietnās finansiālās grūtībās, - ja tai neizdosies saņemt papildu finansējumu, ārstniecības iestādei draud bankrots, aģentūrai LETA pastāstīja Kārsavas slimnīcas vadītājs Vjačeslavs Protasovs.

Finansiāli neapskaužamā situācijā ārstniecības iestāde nokļuvusi sakarā ar finansējuma samazinājumu. Sekundārās medicīniskās palīdzības sniegšanai slimnīcai šogad ir piešķirti nepilni 30 000 latu, kas ir par aptuveni 30% mazāk nekā pērn. Mazāk naudas ir piešķirts speciālistu darba apmaksai. "Krietnu robu slimnīcas maciņā iecirtusi arī valsts līdzfinansējuma atcelšana par sociālajiem pacientiem," sacīja Protasovs.

Jau tagad praktiski visi pakalpojumi slimnīcā tiek sniegti par maksu. Tā kā reģiona iedzīvotāju maksātspēja reģionā ir ļoti zema, slimnīcas ienākumi ir nelieli. Savukārt iedzīvotāji, kas nespēj samaksāt, bieži vien paliek bez nepieciešamās medicīniskās palīdzības.

Lai meklētu izeju no situācijas, tuvākajā laikā slimnīcas vadība plāno kārtējo reizi tikties ar Kārsavas novada domes vadību, lai kopīgi risinātu situāciju.

Kārsavas slimnīca sniedz ambulatori konsultatīvos un diagnostiskos pakalpojumus. Pacientiem ārstniecības iestādē ir pieejamas internista, neirologa un ginekologa konsultācijas, kā arī fizioterapeita pakalpojumi.

Slimnīcā darbojas klīniskā laboratorija, rentgena kabinets, USS kabinets, funkcionālās diagnostikas kabinets, fizikālās medicīnas kabinets, zobārstniecības kabinets un dienas stacionārs.

Kārsavas slimnīcas pakalpojumus izmanto Kārsavas novada un kaimiņu novadu iedzīvotāji.

LETA jau ir ziņojusi, ka 2008.gada jūnijā atklāja Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējumu rekonstruēto Kārsavas slimnīcu. Projekta laikā Kārsavas slimnīcā tika veikts telpu kosmētiskais remonts, kā arī kanalizācijas, ūdensvada un siltumapgādes sistēmu rekonstrukcija.

Projekta realizācijai bija nepieciešami 231 200 latu, tajā skaitā valsts budžeta līdzekļi 37 500 latu apmērā, ERAF līdzfinansējums 168 800 latu apjomā un Kārsavas pašvaldības budžeta līdzekļi - 24 900 latu.

Projekta īstenošanai vēl toreizējā Ludzas rajona padome ņēma 200 000 latu kredītu, par ko vēl jāmaksā 75 800 latu.

2010.gadā slimnīca ņēma vēl vienu kredītu - 17 000 latu projekta līdzfinansējumam.

Pašlaik ar Nacionālās veselības dienestu parakstītais līgums ļauj dienā pie speciālista pieņemt vienu valsts apmaksātu pacientu, pārējie jāpieņem par maksu.

Latvijā

Eiropas mājdzīvnieku produktu izplatītāju un ražotāju asociācija FEDIAF veikusi pētījumus par kaķu skaitu Eiropas valstu mājsaimniecībās. Pētnieki secinājuši, ka Latvijā kaķi dzīvo 37% no visām mājsaimniecībām. Tas ir trešais augstākais rādītājs Eiropas valstīs. Pirmajā vietā ar 48% ir Rumānija, otrajā ar 41% atrodas Polija. Kā izskaidrot to, ka esam tik ļoti pieķērušies šiem mīļajiem mājdzīvniekiem; kas mums tik ļoti patīk kaķos – pētījumu rezultātus “Neatkarīgajai” skaidro dzīvnieku mājvietas “Ulubele” saimniece Ilze Džonsone un sociologs Aigars Freimanis.