Valdība apstiprinājusi jaunu Imunizācijas plānu, kurā apņēmusies veicināt vakcināciju. Pēdējos gados arvien vairāk vecāku atsakās savus bērnus vakcinēt arī pret ļoti bīstamām infekciju slimībām, un tas nozīmē, ka sabiedrība kļūst arvien neaizsargātāka pret infekciju slimību uzliesmojumiem un epidēmijām. Piemēram, gada laikā turpat 400 vecāku atteikušies vakcinēt bērnu pret difteriju, tikpat - pret garo klepu.
Latvijā līdz šim bijuši labi sasniegumi vakcinācijā, proti, pietiekamā līmenī sapotēti bērni un jaunieši pret tādām infekciju slimībām, pret kurām ir vakcīnas, piemēram, difterija, masalas vai poliomielīts. Tomēr Veselības ministrijas (VM) izstrādātajā Imunizācijas plānā 2012.–2014. gadam secināts, ka vakcinācijas līmenim kopš 2008. gada ir tendence samazināties un pēdējos gados vakcinācija vairs neaptver tik daudz cilvēku, tostarp bērnu, cik vajadzētu, lai sabiedrība kopumā būtu pasargāta no infekcijas slimībām, arī tik bīstamām kā difterija.
Jāvakcinē 95%
Ministru kabinets pieņēmis Imunizācijas plānu 2012.–2014. gadam. Plāna galvenais mērķis ir samazināt iedzīvotāju saslimstību ar vakcīnregulējamām infekcijas slimībām, tas ir, tādām, pret kurām ir izgudrotas un pieejamas vakcīnas. Pašlaik Latvijā tiek veikta vakcinācija pret 13 infekcijas slimībām: tuberkulozi, difteriju, stingumkrampjiem, garo klepu un citām.
Plāna autori norāda, ka ar aktīvu imunizāciju katru gadu tiek novērsti apmēram 30 000 dažādu infekcijas slimību gadījumu un vairāk nekā 100 nāves gadījumu bērniem. Vakcinācijas aptverei, tas ir, vakcinēto cilvēku īpatsvaram kopējā iedzīvotāju skaitā, pēc Pasaules veselības organizācijas ieteikumiem, jābūt vismaz 95 procentiem, jo, ja tā nesasniedz šādu rezultātu, tad ar laiku zūd kolektīvā imunitāte pret infekcijas slimībām un pieaug risks to izplatībai.
Potē mazāk
Tomēr Latvijā vakcinācijas līmenis pēdējos gados krītas, īpaši lielas atšķirības ir redzamas, salīdzinot 2009. un 2010. gadu, proti, 2010. gadā vakcinācijas apjomi kritušies ļoti būtiski. Piemēram, trešo poti pret difteriju, stingumkrampjiem, garo klepu un poliomielītu 2009. gadā saņēma gandrīz 98 procenti bērnu, 2010. gadā – tikai 92 procenti (par 2011. gadu dati vēl nav apkopoti). Vismazākā vakcinācijas aptvere ir pieaugušajiem – pret difteriju vakcinēti tikai 60 procenti iedzīvotāju.
Analizējot iemeslus, kāpēc cilvēki nav vakcinēti, eksperti secinājuši, ka tas ir saistīts ne tikai ar sociāli ekonomisko faktoru ietekmi, bet arī ar vakcinācijas pretinieku viedokļu popularizēšanu sabiedrībā. To apstiprinot ģimenes ārstu sniegtā informācija par rakstiski noformētajiem vecāku atteikumiem pret bērnu vakcināciju. 2010. gadā 223 gadījumos noformēts atteikums no tuberkulozes vakcinācijas, 426 – no B hepatīta, 372 – no difterijas un stingumkrampju un 365 – no garā klepus vakcīnas.
Piedāvā informēt
VM plānā piedāvā paaugstināt iedzīvotāju informētību, izstrādāt vadlīnijas ģimenes ārstiem, apzināt tos nevakcinētos bērnus, kas ir no augsta vai vidēja riska ģimenēm, tomēr plāna īstenošanai tuvāko gadu laikā papildu naudas piešķiršana netiek paredzēta.
Savukārt zāļu ražotāju pārstāvji kritiski vērtē kārtējo apņemšanos informēt cilvēkus, jo reāli darbi līdz šim neesot sekojuši. GSK Latvia valdes priekšsēdētājs Dins Šmits Neatkarīgajai norāda, ka iecere ir pareiza, pat akūti nepieciešama, bet diemžēl daudzkārt jau dzirdēta, reāli darbi nav sekojuši. «Solīdi līdzekļi ir atradušies kampaņām par lētāku ārstēšanos, par neatliekamās palīdzības pakalpojumu adekvātu izmantojumu, bet ne par vakcināciju,» saka D. Šmits. VM jau pirms laba laika iedzīvotāju informētības un izpratnes trūkumu minēja kā iemeslu, kāpēc jāatliek rotavīrusa vakcīnas iekļaušana imunizācijas kalendārā, solot, ka tiks veikts sabiedrības izskaidrošanas darbs. «Pretruna – valsts, no vienas puses, atvēl līdzekļus patiešām vienam no labākajiem imunizācijas kalendāriem Eiropā, bet, no otras puses, nepanāk, lai šī nauda nestu atdevi – nodrošinātu iespējami plašāku vakcinācijas mērķa grupu aizsardzību,» secina D. Šmits.