Sabiedrības Veselības Institūta pētījuma rezultāti skaidri uzrāda, ka proporcionāli svara pieaugumam samazinās cilvēka iespējas no tiem jebkad atbrīvoties. Ar katru nākošo lieko kilogramu, varbūtība kādreiz atgriezties vēlamajā svara diapazonā strauji samazinās. Šāda patiesi drūma aina ir atklājusies, pēc divu gadu ilga pētījuma rezultātu apkopošanas.
Vairums cilvēku, kuriem ir liekais svars, nemanāmi nonāk situācijā, kurā mainās viņu domāšana un pakāpeniski samazinās spēja psiholoģiski pretoties svara pieaugumam. Par nelaimi, attieksmes maiņa uz slikto pusi ir tieši saistīta ar liekā svara pieaugumu, kas problēmas atrisināšanu padara arvien sarežģītāku. Jo lielāks ir cilvēka svars, jo pārliecinātāks viņš ir par to, ka risinājumi jāmeklē ārējos apstākļos nevis paša rīcībā.
Aprakstot šo situāciju ar citiem vārdiem, jāsakā tā - atliekot liekā svara samazināšanu uz vēlāku laiku, cilvēks nonāk apburtā lokā. Viņam ir jācīnās ne tikai ar lielāku kilogramu skaitu, bet arī ar psiholoģiskām problēmām, kuras savukārt veicina tālāku svara palielināšanos.
Cilvēki nesaskata kopsakarību starp savu rīcību un sekām, kuras tā izraisa. Viņi turpina pieņemties svarā, kaut arī pašiem liekas, ka neko sliktu nedara. Viņi ir pārliecināti par to, ka vainīgi ir slikti gēni, naudas trūkums vai nepareizi izvēlēta diēta. Lai arī cik dīvaini tas neliktos, bet tieši pareiza psiholoģiskā attieksme, nevis zināšanu apjoms vai precīzi izvēlēta diēta, ir svarīgākais nosacījums cīņā ar lieko svaru.
Divu gadu ilgā pētījuma rezultāti uzrāda, ka zināšanas par lieko svaru ir svarīga lieta, taču tām noteikti nav svarīgākā loma šajā cīņā. Visu aptaujas dalībnieku zināšanu līmenis bija praktiski vienāds. Cilvēkiem ar pārmērīgu svaru zināšanas bija tik pat labas kā pārmērīgi tievajiem. Tas liek domāt, ka ar izlasīto grāmatu un žurnālu kaudzēm ir krietni vien par maz, lai kontrolētu savu svaru.
Daudz būtiskāk par zināšanām ir šo zināšanu ievērošana, jo patiesībā nav svarīgi kādus un cik vienkāršus ieteikumus ievēro slaidie cilvēki, svarīgi ir tas, ka viņi tos patiešām ievēro. Sakarā ar to, ka pētījumā aplūkotie ieteikumi ir vienkārši un neprasa nekādus papildus līdzekļus vai aprīkojumu, tad spēja tos ievērot ikdienā bija atkarīga tikai un vienīgi no paša cilvēka, nevis no viņa pirktspējas.
Stingra rakstura nozīmīgumu apstiprina vēl viens pētījuma rezultāts. Lai pārietu zemākā "svara kategorijā", cilvēkam pietiek izmainīt tikai divus vai trīs ikdienas ieradumus. Neskatoties uz to, ka šie ieteikumi ir visiem zināmi un vienkārši izpildāmi, cilvēki tomēr turpina pieņemties svarā, nevis to samazina. Vairumā gadījumu tas ir tikai un vienīgi tāpēc, ka vieglāk ir pieņemt lēmumu, ka "tagad apēdīšu šo mazo kūciņu, bet rīt gan sākšu jaunu un skaistu dzīvi", nekā lēmumu par to, ka "jauno dzīvi sāku tagad un mazo kūciņu ēdīšu rīt, bet varbūt arī parīt".
Rodas jautājums, ko darīt tiem, kuri vēlas mainītu domāšanu un pacensties uzvarēt cīņā ar lieko svaru? Pētījuma rezultāti sniedz atbildi uz šo jautājumu. Atbilde ir gaužām vienkārša, visi to zina, taču reti kurš ievēro. Runa ir par fiziskajām aktivitātēm.
Lai arī lieko svaru tikai ar fizisko aktivitāšu palielināšanu, bez izmaiņām ēdienkartē, samazināt ir gandrīz neiespējamo, tomēr pētījums uzrāda, ka "mazāk apaļigie" ir fiziki aktīvāki par cilvēkiem ar lielāku tauku īpatsvaru. Visvairāk tas izpaužas tieši ikdienas sīkumos. Kāpšana pa trepēm, nelielas pastaigas, rīta vingrojumi, it kā nenozīmīga izstaipīšanās darba laikā. Visas šīs lietas rada ne tikai papildus enerģijas patēriņu, bet vairo pašapziņu un maina attieksmi pret veselību pašos pamatos, kam parasti seko arī ēšanas paradumu maiņa.
Sabiedrības Veselības Institūta pētījums sākās 2010.gada nogalē un beidzās 2012.gada martā. Pētījums tika organizēts pēc brīvprātības principa un tajā varēja piedalīties ikviens interesents, kuram bija pieejams dators un internets. Pētījumā piedalījās vairāk nekā 12000 cilvēku, apkopojot rezultātus tika ņemtas vērā 8829 dalībnieku anketas.
Lai piedalītos pētījumā dalībniekiem bija jāatbild uz 210 jautājumiem, no kuriem 120 bija tādi, kas pārbaudīja dalībnieku teorētiskās zināšanas, bet atlikušie 90 jautājumi ļāva izvērtēt aptaujāto praktisko rīcību ikdienas situācijās, kuras ietekmē liekā svara rašanos.