Līdz 2018. gadam vairākām lokālajām slimnīcām vajadzēs pārtapt par steidzamās medicīnas palīdzības punktiem, aprūpes slimnīcām vai dienas stacionāriem, jo saskaņā ar Veselības ministrijas (VM) veikto pētījumu, tās nespēj sniegt efektīvu veselības aprūpes pakalpojumu.
No esošajām neatliekamās medicīniskās palīdzības slimnīcām sava darbība būtu jāpārprofilē Alūksnes, Preiļu, Krāslavas un Jūrmalas slimnīcām. No iekļaušanas šo slimnīcu skaitā izkļuvusi Kuldīgas slimnīca sava ģeogrāfiskā izvietojuma dēļ, proti, starp Rīgu un divām reģionālajām slimnīcām Liepājā un Ventspilī jāsaglabā vēl kāda neatliekamās palīdzības slimnīca.
VM Veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju izvietojuma plānu sauc par diskusiju materiālu, pašlaik tas tiek apspriests visos reģionos. VM valsts sekretāra vietniece Daina MūrmaneUmbraško norādīja, ka šis diskusiju plāns ir pamats politikas dokumentam par veselības aprūpes iestāžu nākotni. Analizējot slimnīcu produktivitāti un efektivitāti, izmantotas dažādas metodes, piemēram, norvēģu ārstniecības iestāžu aktivitātes un kapacitātes prognozēšanas metode. Pētījuma autore Rita Konstante stāsta, ka diskusiju dokumenta mērķis ir noteikt iespējamo veselības aprūpes iestāžu tīklu reģionu, novadu līmenī, ņemot vērā demogrāfiju, pacientu plūsmu, hospitalizācijas tendences, slimnīcu un ģimenes ārstu darbību. Slimnīcās vērtēts, cik darbs ir efektīvs un produktīvs.
Plāns ir apjomīgs, taču pasaka svarīgu lietu, ka demogrāfiskās situācijas izmaiņas būtiski neietekmēs slimnīcu turpmāko darbu. Plānā izmodelēts, ka iedzīvotāju skaits visos reģionos samazināsies, izņemot Rīgu, savukārt pacientu skaits pieaugs (tiesa, minēti trīs scenāriji, kuri atšķiras). Slimnīcas skars izmaiņas, jo atzīts, ka dažas no pašreiz esošajām neatliekamās palīdzības slimnīcām strādā neefektīvi salīdzinājumā ar citām (VM varot to pierādīt ar dažādām tabulām, kur slimnīcu rezultāti analizēti dažādos salīdzinājumos).
Paredzēts, ka Zemgalē visas trīs slimnīcas – Jelgavā, Dobelē un Jēkabpilī – sniegs 24 stundu akūto palīdzību. Vidzemē plānots saglabāt visas slimnīcas, izņemot Alūksnes slimnīcu, kurai nāksies pārprofilēties. Gaidāmajās diskusijās tieši šīs slimnīcas nākotne varētu izsaukt asas diskusijas, jo slimnīcas aizstāvji norāda, ka šajā reģionā nav citu iespēju, kā saņemt palīdzību, tomēr VM saka: Alūksnē saglabātos dienas stacionārs, steidzamās medicīniskās palīdzības punkts, kas strādā diennakti. «Alūksnes slimnīca strādā ļoti neefektīvi, viena pacienta izmaksas ir ļoti lielas. Būtībā liels kolektīvs, kas saražo mazu pievienoto vērtību,» sacīja D. MūrmaneUmbraško. «Tomēr neko briesmīgu negribam ar slimnīcu izdarīt, nekādā gadījumā – likvidēt.» Vidzemē ir aktuāls jautājums arī par Strenču un Straupes slimnīcu integrēšanu daudzprofilu slimnīcā.
Latgalē plānots saglabāt trīs neatliekamās palīdzības slimnīcas – Balvu, Gulbenes apvienību, Rēzeknes un Daugavpils reģionālās slimnīcas. Krāslavas un Preiļu slimnīcām piedāvāts pārtapt par steidzamās medicīniskās palīdzības punktiem. Uz šīm divām slimnīcām attiecas tas pats secinājums, kas uz Alūksnes slimnīcu – analīze parādījusi, ka slimnīcas strādā neefektīvi. «Cilvēkiem palīdzība saglabāsies, tur būs speciālisti,» sola arī VM parlamentārā sekretāre Liene Cipule. Esot vēl jādiskutē, kā mainīsies ātrās palīdzības darbs, ja tiks veiktas reformas, un kā tas varētu skart iedzīvotājus, ja viņus vedīs uz tālākām slimnīcām. Rīgas reģionā reforma varētu skart Jūrmalas slimnīcu, bet Kurzemē pagaidām viss paliks kā līdz šim. Tiesa, kā izteicās VM pārstāvji, arī Kuldīgas slimnīca neesot uzrādījusi pietiekami labus efektivitātes rādītājus, tomēr tā atrodoties vietā, kur slimnīca ir nepieciešama.
***
pārveidos
«Līdz 2018. gadam akūtās hospitalizācijas virs 24 stundām (neatliekamās palīdzības slimnīcas) varētu nodrošināt visas slimnīcas, izņemot Alūksnes, Preiļu, Krāslavas un Jūrmalas slimnīcas, kurām saskaņā ar pētījuma rezultātiem vajadzētu pārprofilēties par Steidzamās medicīniskās palīdzības punktiem un aprūpes slimnīcām»
Avots: Veselības ministrija