Pasaulē vidēji četri līdz pieci procenti slimnīcās ievietoto pacientu iegūst kādu infekciju, jau atrodoties slimnīcā. Latvijā veiktie pētījumi liecina, ka mūsu slimnīcās inficējas aptuveni 3,9 procenti pacientu.
Visaugstākā bīstamo baktēriju izplatība ir reanimācijas nodaļās, tāpēc tieši tajā P. Stradiņa slimnīcā veikta īpaša mediķu izglītošana par roku mazgāšanu un apstrādi ar speciāliem dezinfekcijas šķidrumiem.
Stradiņa slimnīcas Infekciju uzraudzības dienesta vadītājs profesors Uga Dumpis saka: rokas jāmācās mazgāt arī medicīnas darbiniekiem, jo tas var pat izglābt dzīvību. Multirezistentās baktērijas ir izturīgas pret antibiotikām, piemēram, meticilīnrezistentais zeltainais stafilokoks ir rezistents pret antibiotiķi – meticilīnu, tas nozīmē, ka šādu infekciju izraisītās slimības – pneimonija vai sepse – ir ļoti grūti un smagi ārstējamas vai pat letālas.
Baktērija, ko nevar nogalināt
Infekcijas izplatās sabiedrībā, tāpat šīs infekcijas izplatās arī Latvijas slimnīcās. U. Dumpis norāda, ka infekcijas izplatās gan pa gaisu, tieša kontakta ceļā, gan arī netieša kontakta ceļā ar priekšmetu palīdzību, piemēram, rotaļlietas bērnudārzā, medicīniskie instrumenti slimnīcā. Slimnīcās lielākā bīstamība saistīta ar baktērijām, kuras ir rezistentas pret antibiotikām un kuras ar personāla rokām var tikt pārnestas no pacienta uz pacientu. Ar roku kontaktiem slimnīcā izplatās gripa, ronovīrusi, caureju vīrusi un baktērijas, arī multirezistentās. Latvijas slimnīcās reģistrētas vairākas šādas baktērijas, klīniski nozīmīgākās, kā norāda U. Dumpis, ir meticilīnrezistentais zeltainais stafilokoks (MRSA), ESBL + Gram negatīvas nūjiņas, karbapenēmrezistentās Acinetobacter Baumannii un vankomicīnrezistentais enterokoks. Atsevišķos gadījumos var runāt pat par mikroepidēmijām slimnīcās, kuru apkarošanai nepieciešami dārgi, toksiski medikamenti.
Kā piemēru mediķi min situāciju, kad pacientam pēc operācijas nedzīst brūce, un, ja pacients ir inficējies ar baktēriju, kura ir rezistenta pret antibiotikām, pacientu nemaz nevar izārstēt, viņam var sākties asins saindēšanās un citas smagas veselības problēmas. «Protams, mēs ārstējam, bet tad ārstēšana ir ļoti smaga, jāizmanto daudz toksiskāki medikamenti, lai ar šo baktēriju tiktu galā,» saka U. Dumpis.
Izplatīsies vairāk
Infektologs nav optimistisks, runājot par šādu bīstamu baktēriju izplatību: tā pieaugs ģeometriskā progresijā, tā ir problēma visā pasaulē un apdraud pacientus un operācijas, piemēram, transplantācijas, protezēšanas, kur operācijas var neizdoties, ja pacients inficējas ar kādu no šīm multirezistentajām baktērijām. Turklāt zinātne nespēj tikt līdzi baktērijām – jaunu antibiotiku, kas varētu apkarot šīs infekcijas, nav. Labā ziņa gan ir tā, ka Latvijā situācija ir daudzkārt labāka nekā daudzās Dienvideiropas valstīs – Grieķijā, Spānijā, Francijā, kā arī tas, ka multirezistento baktēriju izplatību var aizkavēt.
Latvijā nav veikti pētījumi, lai noskaidrotu, cik izmaksā multirezistento baktēriju izraisīto komplikāciju ārstēšana salīdzinājumā ar roku higiēnas ievērošanas pasākumiem. Taču pasaulē un Eiropā to pēta. U. Dumpis saka: pacientu ārstēšana ir desmit reižu dārgāka.
300 reižu dienā
Stradiņa slimnīca ķērusies pati pie sevis, proti, skaidrojot mediķiem, cik svarīga ir pareiza roku apstrāde slimnīcās. «Roku mazgāšana ir būtiska vispār, taču slimnīcās tas ir ārkārtīgi svarīgi, īpaši lai novērstu bīstamo baktēriju izplatību,» saka U. Dumpis. Latvijā ir kārtība, kas sīki, smalki raksturo, kā rokas mazgājamas slimnīcās, piemēram, tās jādezinficē pirms un pēc cimdu lietošanas, pirms katra pacienta aprūpes. Dienā tas jādara vairākus simtus reižu un turklāt – tehniski pareizi. Tomēr ne visur slimnīcās šos noteikumus ievēro. «Tas ir upuris no medicīnas personāla puses, jo saistīts tieši ar uzvedības maiņu, to ir visgrūtāk panākt. Mikrobus neredz, un šķiet, ka rokas nemaz nav netīras, kāpēc tik bieži mazgāt,» spriež infektologs. Otrkārt, mediķi ir ļoti pārslogoti un dažreiz fiziski neiespējami ir aprūpēt visus pacientus, vienlaikus ievērojot roku dezinfekcijas noteikumus.
Jau ceturto gadu Pasaules Veselības organizācija izvērsusi kampaņu Izglāb dzīvību: notīri rokas!, kurā iesaistījušās 127 valstis, 40 no tām īsteno nacionālās kampaņas, regulāri apmācot medicīnas personālu un izvērtējot situāciju slimnīcu nodaļās. Latvijā kampaņa pagaidām netiek organizēta, tomēr mediķi cer, ka Veselības ministrija tam pievērsīs uzmanību.
***
UZZIŅAI
Kādas infekcijas izplatās slimnīcās ar rokām?
• Respiratorie vīrusi (gripa, paragripa, rinovīruss)
• Caureju vīrusi (norovīruss, rotavīruss)
• Baktērijas, arī multirezistentās, īpaši bīstamās infekciju izraisītājas
Multirezistentās (izturīgās pret antibiotikām) baktērijas Latvijas slimnīcās
• Meticilīnrezistentais s. aureus (MRSA) jeb zeltainais stafilokoks
• ESBL + Gram negatīvas nūjiņas
• Karbapenēmrezistentās
• Acinetobacter Baumannii
• Vankomicīnrezistentais enterokoks (VRE)
Avots: prof. U. Dumpis