Veicot eksprestestus uz C hepatītu ieslodzīto vidū, apvienība HIV.LV noskaidrojusi, ka vismaz pusei notiesāto varētu būt šī smagā infekcija. Gandrīz 70 procenti ieslodzīto, kuriem analīzēs apstiprinājies, ka viņi varētu būt inficējušies, paši atzinuši, ka infekciju, visticamāk, ieguvuši, lietojot narkotikas.
Augsta C hepatīta izplatība ir arī to sieviešu vidū, kuras sniedz seksuālos pakalpojumus. Analīzēs atklājies, ka pusei sieviešu ir C hepatīts.
Apvienības HIV.LV vadītājs Aleksandrs Molokovskis Neatkarīgajai norāda, ka bieži HIV infekcija iet kopā ar C hepatītu un, ja cilvēkam, piemēram, narkotiku lietotājam, atklāj HIV infekciju, vairākumā gadījumu apstiprinās, ka viņam ir arī C hepatīta vīruss. Ar to izskaidrojama apvienības interese izpētīt C hepatīta izplatības apmērus ieslodzījuma vietās, kur, kā zināms, liela daļa notiesāto ir bijušie vai esošie narkotiku lietotāji.
Projekta C hepatīts: vilcināšanās ir bīstama ietvaros veica ieslodzīto brīvprātīgu testēšanu un konsultēšanu par HIV un C hepatītu ieslodzījuma vietās, kā arī personu, kurām bija pozitīvs eksprestests uz C hepatīta antivielām, aptauju. Testēšana notika četrās Rīgas ieslodzījuma vietās – Centrālcietumā, Brasas, Šķirotavas un Iļģuciema cietumā.
A. Molokovskis paskaidro, ka eksprestests parāda antivielas uz C hepatītu, proti, ka cilvēka organismā ir vai bijis C hepatīta vīruss. Taču, lai 100 procentos pateiktu, ka cilvēks ir slims ar C hepatītu, jāveic apstiprinošā diagnostika. «Apmēram 20 procenti cilvēku pašizārstējas no C hepatīta, bet antivielas pret to saglabājas uz daudziem gadiem. Cilvēki, kuri ir pašizārstējušies no C hepatīta vīrusa, nevar inficēt citus, bet par to neviens nevar būt drošs, neveicot apstiprinošo diagnostiku,» skaidro A. Molokovskis.
Kopumā projekta ietvaros tika veikti 208 testi uz C hepatītu, no kuriem 109 gadījumos tika atrastas antivielas uz C hepatītu jeb 52,4 procentiem personu, kurām tika veikts tests, kas liecina par lielu ieslodzīto skaitu, kuriem ir C hepatīts. Savukārt ieslodzīto aptaujā (aptaujāti visi ieslodzītie, kuru testa rezultāti bija pozitīvi) atklāts, ka lielākā daļa – 67 procenti – paši atzīst, ka inficējušies, lietojot narkotikas. Tas apstiprina vispārējo pieņēmumu, ka visvairāk ar C hepatītu inficējas, lietojot kopīgas šļirces vai citus piederumus. Pētījuma autori secina: tas liecina, ka narkotikas ir pieejamas cietumos, bet tīru, nelietotu šļirču nepieejamība cietumos veicina C hepatīta izplatību. Lielākā daļa ieslodzīto – 63,3 procenti – atzinuši, ka kādreiz jau ir veikuši pirmreizējo testu uz C hepatītu – tās pārsvarā bijušas vietas, kur to var izdarīt bez maksas – šļirču maiņas punkti, cietumi. Pēc iznākšanas no cietuma liela daļa ieslodzīto apņēmušies veikt apstiprinošo testu.
Ja nelietošu narkotikas, ja personīgi būšu atbildīgs par to, ko daru, ja man būs sekss ar prezervatīvu – tādas atbildes saņēma pētnieki, jautājot, kā izvairīties no inficēšanās ar C hepatītu. Taču kopumā A. Molokovskis uzskata, ka informācija ieslodzītajiem ir, bet zināšanas ir vājas. Pētījumā atklātais un dati par to, cik bieži ieslodzījuma vietās tiek lietotas intravenozās narkotikas, liecina par plašu jaunu inficēšanās gadījumu izplatības iespējamību soda izciešanas laikā. Ieslodzījuma vietu pārvaldes dati liecina, ka 2010. gadā C hepatīts pārbaudēs konstatēts 410 ieslodzītajiem, cietumos bijuši 1265 intravenozo narkotiku lietotāji un reģistrētas 1789 narkotiku lietošanas epizodes.
***
viedoklis
Aleksandrs MOLOKOVSKIS, apvienības HIV.LV valdes priekšsēdētājs:
– Lai gan ieslodzītie savas zināšanas par C hepatīta inficēšanās riskiem uzskata par labām, tas nav pasargājis viņus no inficēšanās. Vissliktākās ir ieslodzīto zināšanas par aknu funkciju saglabāšanu – puse ieslodzīto, kuriem ir C hepatīts, nezina, kā sev palīdzēt. Tas varētu liecināt arī par to, ka inficētie neinteresējas par savu veselību. Tomēr aptauja arī liecina, ka trūkst informācijas par C hepatītu – ne tikai par inficēšanās riskiem, bet arī par to, kā sadzīvot ar šo infekciju. Informatīvais un izglītojošais darbs ieslodzīto vidū ir jāuzlabo, jo tā ir iespēja sapulcināt augstam inficēšanās riskam pakļautos cilvēkus un sniegt viņiem objektīvu informāciju.