Finanšu krīzes iespaidā, kas mainījusi spēles noteikumus arī veselības aprūpes pakalpojumu tirgū, saasinājušās medicīnas iestāžu un veselības apdrošinātāju attiecības, jo to iespējas nopelnīt nosaka pretēji faktori.
Medicīnas iestāde vairāk nopelna, ja klients biežāk izmanto apdrošināšanas polisi, savukārt apdrošināšanas kompānijas – ja cilvēks savu polisi izmanto retāk, attiecīgi arī prēmijas jāizmaksā mazākas. Tas atsaucies arī uz polišu lietotājiem, kuriem arvien biežāk nākas saskarties ar problēmu, ka konkrētā ārstniecības iestādē kāda apdrošināšanas polise vairs nedarbojas, vai arī apdrošināšanas kompānijas norēķinās nevis pa tiešo ar ārstniecības iestādi, bet gan pēc tam – ar pacientu. Tas nozīmē, ka par pakalpojumu jāsamaksā vispirms no savas kabatas, bet pēc tam ar čekiem jādodas pie apdrošinātāja.
Apdrošinātajiem maksājot dārgāk
Apdrošināšanas kompānijas Neatkarīgajai gan norāda, ka godīga neesot ārstniecības iestāžu attieksme. "Pašlaik apdrošinātājiem visai bieži nākas saskarties ar medicīnas iestāžu īpatnēju politiku, piemērojot dubultus cenrāžus veselības apdrošināšanas polišu īpašniekiem vai nosūtot uz virkni izmeklējumu, kuru lietderība konkrētajā situācijā varētu būt apšaubāma," skaidroja Rīgas slimokases (RSK) apdrošināšanas veselības apdrošināšanas risku parakstītāja Ilze Zariņa. Arī Balta Risku parakstīšanas pārvaldes korporatīvo risku produktu vadītāja Vita Bočkāne atzina: "Pašlaik ir vērojama tendence, ka ārstniecības iestādes, zaudējot valsts finansējumu, arvien aktīvāk cenšas izmantot otru lielāko sava finansējuma avotu – apdrošināšanas sabiedrības. Dažviet no apdrošināšanas polišu īpašniekiem tiek prasīta pat par 30% augstāka samaksa nekā no citiem pacientiem," viņa sacīja. Tāpēc, pēc viņas teiktā, viena no lielākajām problēmām ir vienotu veselības aprūpes standartu trūkums, kas ļautu spriest par dažādu medicīnas procedūru lietderīgu izmantojumu. "Ir arī virkne ārstniecības iestāžu, kas labi izprot situāciju un labprāt izrāda pretimnākšanu, koriģējot savas cenas," viņa gan piebilda. Tam piekrita arī I. Zariņa, tomēr joprojām paliekot virkne medicīnas iestāžu, kas cenšoties "dzīvot uz pagātnes lauriem, saglabājot cenas neadekvāti augstas".
Atkarīgs no darba devēja
Situāciju ietekmē arī tas, ka paši cilvēki ir vairāk motivēti izmantot polisi, jo vairs nav iespējas izmantot valsts pakalpojumus. Piemēram, apdrošināšanas kompānija If novērojusi, ka gandrīz dubultojies veselības apdrošināšanas klientu vizīšu skaits ārstniecības iestādēs. Savukārt RSK šā gada astoņos mēnešos izmaksātās atlīdzības, salīdzinot ar pērnā gada tādu pašu periodu, pieaugušas par 39%. "Tendenci pastiprināti izmantot polises rada arī pastāvošā situācija darba tirgū, kad cilvēki ir neziņā par to, vai darba devējs neizlems atteikties no darbinieku apdrošināšanas, un tāpēc cenšas izmantot iespēju, kamēr tāda vēl ir, pat ja nav reālas nepieciešamības pēc ārstniecības iestāžu pakalpojumiem," savukārt sacīja V. Bočkāne. Turklāt juridisko personu segmentā jau pērn iezīmējās tendence izvēlēties arvien lētākas polises. "Domāju, iegādājoties polises uz nākamo gadu, tas kļūs vēl izteiktāk," sprieda I. Zariņa. Novērotās tendences likušas pārskatīt piedāvājumu arī pašām apdrošināšanas kompānijām un mainīt arī polišu cenas.
Pakalpojumu sniedzēji nepiekrīt
Veselības centra 4 valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds iepriekš sarunā ar Neatkarīgo gan noraidīja apdrošināšanas kompāniju pārmetumus, ka medicīnas iestādes rīkotos negodprātīgi attiecībā pret apdrošinātājiem. Viņš pieļāva, ka situācija citādāka varētu būt ārstniecības iestādēs, kuras līdz šim varēja paļauties uz lielāku valsts pasūtījumu un kurām jāsāk meklēt citas nišas, kur nopelnīt, piemēram, maksas pakalpojumi. Taču kopumā tā noteikti neesot izplatīta parādība. Arī apdrošināšanas kompāniju pārmetumiem, ka netiek samazinātas pakalpojumu cenas, pēc viņa domām, pamata neesot, jo cenas samazināt ir spiesti visi. Turklāt veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji drīzāk sūdzas par apdrošināšanas kompānijām, kas kavē maksājumus un maina līgumnosacījumus – tiek mainīti gan polišu limiti, gan pakalpojumu apmaksas nosacījumi. SIA SMC Uniklīnika valdes priekšsēdētājs Dmitrijs Ivanovs-Loškanovs atzinis, ka galvenās problēmas medicīnas iestādēm ar apdrošināšanas kompānijām sagādā pakalpojumu apmaksas jautājumu kārtošana, jo no apdrošināšanas kompāniju puses norēķini bieži vien tiekot kavēti, ziņo LETA.