Reģistrēts šogad pirmais gadījums, kad cilvēkam piesūkusies ērce

© F64 Photo Agency

Latvijas Infektoloģijas centra speciālisti informē, ka 23.martā reģistrēts šogad pirmais gadījums, kad iedzīvotājam piesūkusies ērce.

Ērce cilvēkam piesūkusies Pierīgā, Ulbrokā. Cilvēks piesūkušos ērci pats noņēmis, bet drošības labad atnesis uz LIC pārbaudīt, vai ērce nav inficēta ar ērču encefalītu. Šoreiz piesardzība ir vietā, jo cilvēks nav potēts pret ērču encefalītu.

LIC virusoloģijas laboratorijā veiktie ērces pārbaudes dati liecina, ka ērce nav inficēta ar ērču encefalītu.

Ērču aktivitātes sezona Latvijā parasti ilgst no aprīļa sākuma līdz oktobra beigām, bet labvēlīgos meteoroloģiskajos apstākļos aktivitātes periods var būt garāks. Ērces masveidīgi kļūst aktīvas, kad gaisa temperatūra pārsniedz +5°C grādus, tomēr ērces spēj aktivizēties arī pie nedaudz zemākas temperatūras, vietās, kur sniegs jau nokusis.

Risks saslimt pēc ērces koduma joprojām saglabājas ievērojams.

LIC informē, ka pagājušajā, 2011.gadā ar diagnozi - ērču encefalīts - stacionāri ārstējušies 159 pacienti, ar Laima slimību - 27 pacienti. Savukārt LIC ambulatoro apmeklējumu statistika liecina, ka 2011.gadā ambulatori ārstējušies 910 pacienti ar diagnozi - Laima slimība, un 865 pacienti ar diagnozi - ērču encefalīts.

Pareiza un ātra ērces noņemšana samazina inficēšanās risku ar Laima slimību, gan ne ar ērču encefalītu.

Pie ārsta noteikti jāgriežas gadījumā, ja ap ērces koduma vietu parādās apsarkums vai ir citas sliktas pašsajūtas pazīmes.

Lai mazinātu ērču piesūkšanās risku, speciālisti aicina ievērot piesardzības pasākumus: jāģērbjas gaišās drēbēs, lai rāpojošā ērce uz tām būtu viegli saskatāma, bikšu gali jāsaliek zeķēs, aprocēm un apkaklei jābūt cieši piegulošām, jānēsā cepure vai lakats, lai ērce nepiesūktos galvas ādai. Pēc pastaigas ieteicams rūpīgi pārbaudīt apģērbu un aplūkot ķermeni. Arī zarus un mežā salasītas puķes pirms ienešanas mājās nepieciešams kārtīgi apskatīt.

Vairāk par ērču encefalīta pazīmēm:

Laiks no inficētas ērces piesūkšanās brīža līdz slimības sākumam vidēji ir 7-14 dienas. Encefalīts sākas ar gripai līdzīgiem simptomiem: nespēku, galvassāpēm, sāpēm muskuļos un ķermeņa temperatūras paaugstināšanos līdz 38° C. Dažos gadījumos mēdz būt slikta dūša, vemšana, sāpes vēderā un caureja. Parasti pēc 3-5 dienām slimnieka stāvoklis uzlabojas. Turpmākajās 4-7 (14) dienās cilvēks jūtas vesels, bet pēc tam pēkšņi sākas slimības otrā fāze - visas iepriekšminētās pazīmes atjaunojas, turklāt, daudz spēcīgāk izteiktas. Daļai slimnieku ērču encefalīta otrā fāze noris drudža formā, pārējiem pievienojas nervu sistēmas iekaisuma simptomi, kam ir dažāda smaguma pakāpe. Apmēram pusei slimnieku nervu sistēmas iekaisums izpaužas kā meningīts; tam raksturīga ļoti augsta temperatūra (ap 40° C), galvassāpes, paaugstināta jutība pret gaismu, reibonis, slikta dūša un vemšana.

Daudzos gadījumos ērču encefalīts nepaliek bez sekām: biežākās ir galvassāpes, novērojama atmiņas pavājināšanās, nespēks un samazinātas darbaspējas pat vairākus gadus pēc pārslimošanas.

Lai izsargātos no ērču encefalīta, būtiskākais profilakses pasākums ir vakcinācija. Vakcinācija īpaši nepieciešama personām, kas regulāri apmeklē mežus un krūmājus, kā arī tūristiem, kas apmeklē ērču encefalīta endēmiskos rajonus.