Vitamīna D analīzes – mode vai nepieciešamība?

Nepareizs ir priekšstats, ka vitamīna D trūkums novērojams pārsvarā vajiem bērniem. Arī pieaugušo uzturs un dzīvesveids nenodrošina organismu ar pietiekamu tā daudzumu. Tāpēc daudzi dakteri iesaka noteikt vitamīna D līmeni asinīs, jo ir atklāts, ka tā deficīts var radīt osteoporozi un pat vēzi.

Vēlams nav obligāts

No vitamīna D deficīta cieš vairāk nekā 50% pasaules iedzīvotāju, par to liecina vairāki epidemioloģiskie pētījumi. Arī Latvijā pēdējos gados šai problēmai tiek pievērsta lielāka uzmanība, jo ir iespēja noteikt vitamīna D līmeni asinīs. «Vienmēr bijis zināms, ka vitamīns D cilvēka organismam ir nepieciešams, taču tas nav jāpārbauda katram otrajam. Ir ārsti, kas to iesaka aktīvāk, bet, manuprāt, tas nav ļoti nepieciešams,» domā dermatoveneroloģe Kristīne Cīrule, Veselības centra – 4 Estētiskās dermatoloģijas klīnikas vadītāja. Viņa saka: tāpat kā par modes lietu ik pa laikam kļūst dažādu komplekso vitamīnu vai kādu citu piedevu lietošana, tāpat tagad tiek ieteikts testēt vitamīnu D.

«Ir cilvēku grupas, kurām tas ir vajadzīgs: tie ir bērni (kaulu augšanas un veidošanās procesā); tie ir cilvēki, kuriem ir veselības problēmas, kā dēļ vitamīns D neuzsūcas; tās ir sievietes menopauzes laikā; arī tie cilvēki, kuriem ir daudz dzimumzīmju un kuriem dermatologs neiesaka sauļoties,» uzskaita Kristīne Cīrule, piebilstot, ka ne pie visām ādas problēmām ir nepieciešams noteikt vitamīna D līmeni.

Vairāk svaigā gaisā

Estētiskās dermatoloģijas klīnikas vadītāja uzsver, ka pētījumos ir pierādīts: cilvēks, kurš uzturas saulē tikai 20–25 minūtes, saņem visu nepieciešamo diennakts vitamīna D devu. Turklāt tas nenozīmē uzturēšanos tiešos saules staros, bet arī ēnā. «Organismam ir vajadzīgs svaigs gaiss, un, ja mēs vairāk staigātu un uzturētos svaigā gaisā, varbūt problēmu arī nebūtu,» pieļauj Kristīne Cīrule. Viņa skaidro: pat ja kādā brīdī šā vitamīna daudzums organismā ir pazemināts, tas ar laiku var izlīdzināties. «To nevar lietot neierobežoti, ne velti tās ir recepšu zāles. Tas ir taukos šķīstošs vitamīns, kas organismā uzkrājas, un – kas par daudz, tas par skādi,» uzsver Kristīne Cīrule, sakot, ka pētījumos pierādīts: šā vitamīna pārdozēšana var veicināt aterosklerozes attīstību, holesterīna līmeņa paaugstināšanos, vielmaiņas traucējumus. Lai nepārdozētu, viņa to iesaka uzņemt dabīgā veidā – uzturoties vairāk svaigā gaisā. «Kaut kādā mērā organismā tas uzkrājas, un organisms to spēj izmantot ilgākā laika posmā. Nedomāju, ka ziemā, kad ir mazāk saules, tas papildus jāuzņem obligāti visiem,» pauž Kristīne Cīrule.

Būtiska loma

Zemgales veselības centra endokrinoloģei Sigitai Pas-tarei ir viedoklis par to, kāpēc daži dakteri vitamīna D analīzes sauc par modes lietu. «Latvijā tās veic tikai trīs četrus gadus. Iespējams, tās veiktas arī agrāk, bet, tā kā šīs analīzes bija dārgas, praksē tās neizmantoja. Mana pieredze rāda: tie, kas šī analīzes ir veikuši un sākuši šo vitamīnu uzņemt papildus, jūtas labāk, ir mazāk depresīvi. Viņi par to pastāsta draugiem, un varbūt tāpēc šķiet, ka tā ir modes lieta.»

Viņasprāt, ir svarīgi laikus noteikt vitamīna D koncentrāciju asinīs, lai vecumdienās būtu stipri kauli un nebūtu jādzer dārgas zāles, kurām ir blaknes. Sigita Pastare uzsver: vitamīnam D ir ietekme uz dažādiem orgāniem. Tas uzlabo darbaspējas un dod enerģiju, pasargā no hroniska noguruma un spēku izsīkuma. Tas regulē vairogdziedzera darbību, stimulē un stiprina imūnsistēmu. Cilvēki, kuriem šā vitamīna līmenis ir normas robežās, ir normāls asinsspiediens, viņiem retāk novēro sirds asinsvadu slimības, sklerozes; viņi mazāk slimo ar infekcijām.

Vitamīnam D ir būtiska loma organisma aizsardzībā pret bakteriālajām infekcijām un pat pret tuberkulozes mikobaktēriju. Tas ir labs arī ar to, ka samazina ļaundabīgo audzēju šūnu spēju izdzīvot. Tas vajadzīgs osteoporozes profilaksei – lai organismā uzsūktos kalcijs.

Miljardam pasaulē

Vitamīna D līmeņa noteikšana klīniskajā laboratorijā turpina būt pēdējos gados visstraujāk augošā laboratorijas analīze noteikšanas biežuma ziņā visā pasaulē. Latvijā šo problēmu pirmais aktualizējis profesors Valdis Pīrāgs. Viņš uzskata, ka vitamīna D deficīta jautājumu ar saules starojuma uzņemšanu mūsu platuma grādos nevar atrisināt – tas ir jāuzņem papildus, un noteikti būtu lietojams no septembra līdz martam. «Es saviem pacientiem braši iesaku noteikt vitamīna D līmeni – vismaz reizi mūžā,» saka endokrinoloģe. Zināt, kādi ir rezultāti? Varbūt četriem no simta tas ir normas robežās.

«Vitamīna D veidošanās ir sarežģīts process, un tas var būt ģenētiski pārmantots,» skaidro Sigita Pastare, piebilstot, ka tā deficīts varētu būt aptuveni miljardam cilvēku pasaulē. «Tā ir endokrīna patoloģija, un tā ir jāārstē pie endokrinologa.»

***

IESAKA PĀRBAUDĪT

• bērniem – kaulu augšanas un veidošanās procesā

• cilvēkiem, kuriem ir kādas veselības problēmas, kā dēļ vitamīns D neuzsūcas

• sievietēm menopauzes laikā – mainoties hormoniem, mainās arī vielmaiņas procesi, līdz ar to var samazināties arī vitamīna D daudzums

• cilvēkiem, kuriem ir ārkārtīgi daudz dzimumzīmju, kuriem dermatologs neiesaka sauļoties un kuri arī izvairās no saules

• cilvēkiem, kuri sirgst ar aknu vai nieru slimībām

• cilvēkiem ar lielu lieko svaru – jo vitamīns nogulsnējas taukaudos un nenonāk asinīs vajadzīgajā daudzumā

***

VITAMĪNA D DEFICĪTS

• ir, ja analīzes uzrāda < 50 nmol/l vai < 20 ng/ml (optimāls vitamīna D līmenis ir 75 nmol/l)

• nav tikai vecu, pansionātos dzīvojošu cilvēku problēma – vitamīna D deficīts sastopams bērnu un arī jauniešu vidū

• par 30–50% palielina resnās zarnas, prostatas un krūts vēža risku un mirstību; paaugstina 1. tipa cukura diabēta, multiplās sklerozes, Krona slimības, reimatoīdā artrīta un osteoartrīta attīstības risku

• to var veicināt arī saules aizsagkrēmi

• tiek ārstēts pie endokrinologa (ar medikamentiem, ko izsniedz tikai ar recepti)

• ir saistīts ar paaugstinātu šizofrēnijas un depresijas attīstību