Zarnu jeb kolorektālais vēzis ir otrs izplatītākais ļaundabīgais audzējs Latvijas iedzīvotāju vidū – gadā saslimst vairāk nekā tūkstoš cilvēku.
«Mirstība ik gadu pieaug, un tas draud kļūt par izplatītāko nāves cēloni vēža pacientu vidū, taču, neraugoties uz šādiem datiem un tendenci, ko iezīmē onkologi, Latvijā kolorektālā vēža pacientiem valsts neapmaksā jaunās paaudzes medikamentus, tā saukto mērķterapiju,» pacientu situāciju raksturo vēža pacientu biedrības Vita vadītāja Irina Januma. Latvijā šonedēļ viesojas starptautiskās pretvēža organizācijas EuropaColon dibinātāja Jola GoraBūta, kura norāda uz vairākām būtiskām problēmām, taču, izpētījusi datus par Latvijā lietoto terapiju, nosauc to par antīku. «Arguments vienmēr būs nauda, jo jaunās paaudzes medikamenti maksā dārgi, taču, kā redzam, Igaunija un Lietuva mērķterapiju kolorektālā vēža pacientiem apmaksā jau vairākus gadus,» uzsver J. Gora-Būta.
Ziedo Austrālija
«Mana draudzene aizgāja no šīs pasaules 17. februārī, vēzi viņai atklāja 2010. gadā, taču nebija nekādas informācijas ne viņai kā pacientei, ne radiniekiem, kādas vispār ir iespējas ārstēties un saņemt kādu palīdzību no valsts,» stāsta vēža pacientes tuva draudzene Maija (vārds mainīts). Sākotnēji viņas draudzene ārstēta ar terapiju (izmanto 5FU preparātu), kas pazīstama jau kopš 1957. gada un kas Latvijā joprojām ir kolorektālā vēža ārstēšanas pamatā. Jaunākās paaudzes preparātus valsts neapmaksā. «Kad mēs uzzinājām, ka ir arī mērķterapija, paši vācām naudu visos iespējamos veidos, lai šos medikamentus sagādātu, viena ampula maksā 860 latu, un tā ir nepieciešama divreiz gadā,» stāsta Maija. Viņa uzskata, ka milzum daudz laika tika patērēts, vienkārši meklējot informāciju, un, iespējams, ja uzreiz varētu sākt ārstēšanos ar jaunās paaudzes zālēm, viņas draudzene vēl būtu dzīva. «Viņai bija 55 gadi, visu mūžu strādājusi, mācījusi vācu valodu citiem, maksājusi valstij nodokļus. Vai pacientiem nav tiesību saņemt medikamentus?» jautā pacientes tuvinieki. Zīmīgi, ka daļu naudas dārgajām zālēm ziedojusi Austrālijas vēstniecība.
Pacientu organizācijas Vita vadītāja Irina Januma norāda: bioloģiskās izcelsmes mērķterapija Eiropā tiek uzskatīta par standartu un ir pieejama pacientiem gan ar zarnu vēzi, gan audzēja ar metastāzēm ārstēšanai. Arī Lietuvā un Igaunijā šos medikamentus apmaksā no 2006. un 2007. gada. «Latvijā sievietes, kurām ar krūts vēzi, kas devis metastāzes, valsts atsaka apmaksāt modernās zāles, vērsušās administratīvajā tiesā, un pēc diviem mēnešiem zāles atradās. Vienīgā iespēja arī kolorektālā vēža pacientiem ir vērsties tiesā un ne tikai Latvijā, bet Eiropā, jo citas izejas nav,» saka I. Januma. Būtiskākais iemesls, kāpēc Latvijā šīs zāles neapmaksā, ir nelielais kompensējamo medikamentu budžets – pat salīdzinājumā ar Igauniju un Lietuvu, Latvijā tas ir vismazākais, bet jaunās paaudzes zāles maksātu vairākas reizes dārgāk.
Antīka ārstēšana
Pēc J. GorasBūtas domām, Latvijas problēmas ir pacientiem nepieejamā mūsdienīgā ārstēšana, ar to konkrēti domājot tieši novecojušu medikamentu izmantošanu, kā arī nelielais zarnu vēža skrīningā iesaistīto cilvēku skaits. «Latvijas zarnu vēža pacientu ārstēšanu es droši varu saukt par antīku, jo Eiropā to izmantoja pirms
50 gadiem, Latvija pie tā ir palikusi. Ķīmijterapija ir izmantojama, un daudziem pacientiem tā palīdz ārstēt vēzi, taču tā nepalīdz, ja, piemēram, vēzim ir metastāzes. Jaunā terapija ir pilnīgi cita veida ārstēšana – zāles iedarbojas tikai uz vēža šūnām, nebojājot veselās, kas nozīmē garāku dzīvildzi vai pat pilnīgu izveseļošanos,» stāsta
J. GoraBūta. Eksperte uzsver, ka katra cilvēka tiesības ir saņemt individualizētu ārstēšanu, to paredz arī Eiropas pacientu harta. «Diemžēl valsts neuzskata par nepieciešamu to saviem cilvēkiem piedāvāt, bet – kas gan vēl var būt svarīgāks? Es to uzskatu par pilnīgi nepieņemamu,» skarba savos vērtējumos bija J. GoraBūta. Viņa izteica gatavību gan rakstīt Valsts prezidentam, gan runāt ar ministriem un politiķiem, gan tikties ar ierēdņiem, kuri atbild par šo jomu. Salīdzinājumam pacientu aizstāve minēja Igauniju, kur tomēr budžets zālēm, neraugoties uz mazāku iedzīvotāju skaitu, ir daudz lielāks. «Tas ir jautājums tiem Latvijā, kas rīkojas ar naudas sadali!» uzsvēra J. Gora-Būta.
Eiropas Savienības valstīs cīņa ar kolorektālo vēzi tiek uzskatīta par vienu no veselības aizsardzības prioritātēm, tāpēc 2008. gadā Eiropas Parlaments pieņēma lēmumu izsludināt martu par mēnesi cīņai ar kolorektālo vēzi. EuropaColon organizē Eiropā dažādas izglītojošas aktivitātes, lai palielinātu sabiedrības informētību par šo slimību, uzsverot agrīnas diagnostikas nozīmi.
Sāpju bērns
Agrīni diagnosticēt var tad, ja pacients atnāk pie ārsta uz pārbaudēm laikus, vislabāk, ja vispār nekādu sūdzību vēl nav. Stāstu par savu tēvu atklāj biologs, TV raidījumu vadītājs Juris Šteinbergs: «Mans tētis bija pie ģimenes ārsta uz tehnisko apskati, uztaisīja analīzes, un ārste pievērsa uzmanību zemajam hemoglobīna līmenim un nosūtīja uz kolonoskopiju [resnās zarnas izmeklējums], kur viņam atklāja adenokarcenomu ļoti agrīnā stadijā, tādu, kas tikai vēl veidojas. To veiksmīgi izārstēja, un tētis ir vesels.» Tas apliecina, cik svarīgi pacientiem laikus aiziet pie ārsta, bet ārstam pievērst uzmanību arī kolorektālā vēža iespējamībai.
Pagājušā gadā ar kolorektālo vēzi saslima 1175 Latvijas cilvēki. Arī nāves gadījumu skaits pieaudzis, un 2011. gadā ar šo ļaundabīgo audzēju miruši 688 pacienti. Rīgas Austrumu slimnīcas onkologs ķirurgs Jānis Eglītis vērtē, ka pašlaik kolorektālais vēzis sacenšas par pirmo vietu audzēju vidū, jo sievietēm izplatītākais ir krūts vēzis, bet vīriešiem – plaušu vēzis. Ārsts uzsver, ka sāpju bērns Latvijā ir zarnu vēža skrīnings. Lai arī valsts apmaksā pārbaudes cilvēkiem virs 50 gadu vecuma, tikai septiņi procenti 2010. gadā tās veikuši. «Ja sievietes uz krūts vēža un dzemdes kakla vēža pārbaudēm ir sadūšojušās un iet tagad vairāk, par kolorektālā vēža pārbaudēm var teikt, ka šīs skrīnings vispār nedarbojas,» saka J. Eglītis. Visticamāk, ārsti pietiekami neuzrunā pacientus, jo pilotpētījumā, kurā atkārtoti uzrunāti pacienti, atsaukusies vismaz puse un pārbaudes veikuši.
Nekas cits neglābs
Arī J. Gora Būta ir pilnīgi pārliecināta, ka skrīnings ir ļoti nozīmīgs. Tā efektivitāte netiek apšaubīta, un ir pierādīts, ka skrīnings samazina saslimšanas rādītājus par 60–90 procentiem. Viņa kā piemēru min Skotiju, kur gadā pārbaudes veic 75 procenti iedzīvotāju attiecīgajā vecumā, Lielbritānijā, no kurienes nāk pati eksperte, šis rādītājs ir 70 procenti. Eksperte uzskata, ka atslēgas vārdi šajā procesā ir gan ģimenes ārsts, gan informācija pacientiem.
***
viedoklis
Jola GORA-BŪTA, starptautiskās pretvēža organizācijas EuropaColon vadītāja:
– Latvijas problēmas ar kolorektālā vēža saslimšanu ir tādas pašas kā Eiropā – saslimstība pieaug. Bet es esmu norūpējusies par Latvijas situāciju saistībā ar kolorektālā vēža skrīningu un ārstēšanu. Cilvēku atsaucība valsts bezmaksas pārbaudēm ir ļoti zema, tikai 7 procenti to izdarījuši. Es ticu, ka Latvijas cilvēki ir izglītoti un saprot, ka profilaktiska pārbaude nozīmē dzīvi. Tāpēc ir jāmeklē atbildes, kāpēc šis skrīnings nestrādā. Es domāju, ka ģimenes ārsti nav pietiekami iesaistīti sekot tam, lai mērķgrupa, tas ir, cilvēki virs 50 gadiem, veiktu pārbaudes un aicinātu cilvēkus pārbaudīties, un otrs – sabiedrībai par to nav pietiekami daudz informācijas.