atvijā šogad ar masalām inficējušies trīs cilvēki – liecina Latvijas Infektoloģijas centra (LIC) dati.
"Tas ir tikpat daudz, cik aizvadītajos trīs gados kopumā. Šogad visiem trīs saslimušajiem klīniski un laboratoriski apstiprināta inficēšanās ar masalu vīrusu. Divi ar masalām saslimušie pieaugušie cilvēki ārstējušies Latvijas Infektoloģijas centrā, saslimušais bērns – Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā. Pirmais šogad Latvijā reģistrētais masalu gadījums uzskatāms par ievesto masalu gadījumu. Saslimis kāds ceļotājs, un tas liecina, ka Latvija nav izolēta no pārējās pasaules, vairākās Eiropas valstīs plosās masalu uzliesmojumi un infekcijām robežas neeksistē. Trešais saslimušais inficējies tepat, Latvijā, kas norāda par masalu vīrusa iespējamo cirkulāciju Latvijā, ” informē LIC direktora vietniece, docente Jeļena Storoženko.
Epidemioloģe, Infekcijas slimību profilakses un pretepidēmijas pasākumu nodaļas vadītāja Anita Brila vērš uzmanību: „Latvijā masalu nelieli uzliesmojumi varētu būt to personu vidū, kuras nav vakcinētas pret masalām, vai ir daļēji vakcinētas. Vienīgais efektīvais veids, lai izvairītos no saslimšanas ir vakcinācija”. Anita Brila norāda, ka masalu klīniskās pazīmes sākotnēji var maldīgi liecināt, ka cilvēks saslimis ar kādu no akūtām augšējo elpceļu infekcijām, tai skaitā ar gripu - saslimušajam ir paaugstināta ķermeņa temperatūra, pat līdz 39 – 40°C, drudzis, sauss klepus, deguna un rīkles gļotādas iekaisums.
Masalām raksturīgi izsitumi parādās dažas dienas vēlāk – tādēļ svarīgi, pamanot šādus simptomus, laikus veikt nepieciešamās analīzes un veikt paraugu laboratorisko pārbaudi, lai noteiktu vai cilvēks ir inficējies ar bīstamo masalu infekciju. Epidemioloģe uzsver, ka infekcijas avots – slims cilvēks - bīstams apkārtējiem ir, sākot ar inkubācijas perioda pēdējām divām dienām un līdz izsitumu ceturtajai dienai.
Masalas ir ļoti lipīga slimība. Masalas izplatās gaisa pilienu, kā arī tieša kontakta ceļā, ne tikai cilvēkam klepojot, bet arī sarunājoties.