Kurzemes pilsētu – Ventspils, Liepājas, Kuldīgas un Talsu – pašvaldības iestājušās par savām slimnīcām un uzskata, ka valsts piedāvātos līgumus tās parakstīt nevar.
Pašvaldības neapmierina arī veselības ministres Ingrīdas Circenes solījumi pacelt terapeitisko pacientu ārstēšanas tarifu. Vakar Ventspilī notikušajā diskusijā ar I. Circeni pašvaldību pārstāvji norādīja uz vairākiem aspektiem, kas tām neļauj dot zaļo gaismu savām kapitālsabiedrībām, proti, slimnīcām parakstīt piedāvātos finansējuma līgumus.
Ventspils mērs Aivars Lembergs norādīja, ka ir virkne likumu, kas slimnīcu vadītājiem nemaz neļauj parakstīt zaudējumus nesošus līgumus, kas kapitālsabiedrību draud novest līdz maksātnespējai. Kapitālsabiedrību valdes priekšsēdētāji šādos gadījumos nes civiltiesisku, administratīvu un pat kriminālatbildību. «Valdes priekšsēdētājs atbild ar visu savu mantu. Viņš nedrīkst apzināti iet uz maksātnespēju. Pareizi ir, ka slimnīcas tādas muļķības neparaksta,» uzsver A. Lembergs, kam piekrīt arī pārējo pašvaldību pārstāvji. Pretējā gadījumā slimnīcām nāktos vērsties pie kapitāla turētājiem, proti, pašvaldībām, lai tās piešķirtu papildu finansējumu, taču pēc likuma pašvaldību funkcijās neietilpst veselības aprūpes finansēšana.
Šogad terapeitiskajiem pacientiem, kas reģionālajās slimnīcās ir aptuveni 70% no visu pacientu skaita, ir noteikts 115 latu liels tarifs. I. Circene diskusijā solīja, ka šo tarifu varēs pacelt uz 185 latiem. Ar finanšu ministru jau ir panākta konceptuāla vienošanās par papildu desmit miljonu latu piešķiršanu budžeta grozījumos. Otrdien šis jautājums tiks izskatīts valdībā. Ministre norāda, ka tas ir 60% palielinājums un šobrīd tas ir maksimālais, ko viņa ar milzu pūlēm ir spējusi panākt. Jāatgādina, ka pagājušajā gadā terapeitisko pacientu tarifs bija 244 lati, tātad arī solītais 185 latu tarifs tam tuvu nestāv. I. Circene gan akcentē, ka toties uz pusi ir palielināts ķirurģiskā profila tarifs. Tikmēr A. Lembergs diskusijā oponēja, ka šādu pacientu skaits ir vidēji 10% un šis palielinājums neatsver lielos zaudējumus uz terapeitisko pacientu rēķina.
Jānosaka regulatoram
Ventspils domes priekšsēdētāja vietnieks Guntis Blumbergs pauž uzskatu, ka arī slimnīcām pacientu ārstēšanas tarifi būtu jānosaka neatkarīgai organizācijai – Sabiedrisko pakalpojumu regulatoram. «Tam būtu vajadzīga vienīgi likumdošanas iniciatīva. Tad visi šie strīdi beigtos automātiski,» G. Blumbergam piekrīt Kuldīgas slimnīcas vadītājs Ivars Eglītis. Tikmēr Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētāja Egija Siliniece rosināja ieviest principu – nauda seko pacientam. Cik ārstē, par tik arī samaksā, nevis plāno neizprotamu pacientu skaitu, kas bieži vien neatbilst faktiskajam.
Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Ansiņš rosina slēgt līgumus, piemēram, uz pusgadu. Lai vairs nebūtu situācijas, ka gada beigās ir pārstrādes, nauda ir beigusies un slimnīcām ir jāgaida mistisks Ziemassvētku vecītis ar naudas maisu. I. Circene piekrita, ka terminēti līgumi būtu viens no kompromisa variantiem, kā risināt šā brīža situāciju. Taču tas viss vēl ir jāizskata no juridiskā viedokļa.
Lems atsevišķi
Kuldīgas slimnīca raizējas, ka jau trešo gadu pēc kārtas valsts tai netaisās samaksāt par aptuveni 1500 pacientu ārstēšanu. Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa ir lielā neizpratnē, kā ministrija plāno pacientu skaitu. Ik gadu slimnīcā tiek ārstēti vidēji pieci tūkstoši pacientu, taču ministrija jau trešo gadu spītīgi plāno tikai trīs tūkstošus. «Var saprast, ka prognozē kļūdās vienu gadu, bet trīs? » sašutusi ir I. Bērziņa.
I. Eglītis uzskata, ka ministrijai būtu skaidri jāpasaka, ka Kuldīgas slimnīcu vēlas no neatliekamās palīdzības slimnīcas pārprofilēt par aprūpes slimnīcu. Tikai tad būs jārēķinās, ka visus neatliekamos pacientus būs jāved uz tālo Ventspili. «Bet vai Ventspils viņus gribēs ārstēt par velti? Tam taču arī naudu vajadzēs,» piebilst I. Eglītis.
Ministre I. Circene norādīja, ka par Kuldīgas slimnīcu būšot atsevišķa saruna, kuldīdznieki tikšot aicināti uz ministriju.
Jāmeklē risinājumi
I. Circene diskusijā nenoliedza, ka finansējums ir par maz un arī papildus piešķirtie 10 miljoni latu pilnībā situāciju neatrisinās. Taču budžeta iespējas ir tādas, kādas ir. Viņa cer, ka drīzumā varētu ieviest obligāto veselības apdrošināšanu, kas veselības aprūpē ieplūdinātu ievērojamu naudas summu, kas situāciju būtiski uzlabotu. Iespējams, nākamgad, kopējais pacienta ārstēšanas tarifs varētu palielināties vēl par 5 līdz 10%. Ministre uzskata, ka iespējas nav izsmeltas mājas aprūpē un racionālāk nauda jātērē ambulatorajā jomā.