Kompensējamās zāles naudas žņaugos

Nākamgad nebūs vairāk, pēc gada arī nevar cerēt uz lielāku finansējumu valsts kompensējamiem medikamentiem – tāda ir realitāte, un to nenoliedz Veselības ministrijas (VM) ierēdņi.

Tajā pašā laikā organizācijas Sustento nupat veiktā aptauja liecina, ka vairāk nekā pusei pacientu ar hroniskām saslimšanām ir grūtības samaksāt pacienta līdzmaksājumu, kas no šāgada marta atsevišķām diagnozēm ir dubultojies.

Ceturtā daļa pacientu ar hroniskām slimībām, kuri ikdienā lieto valsts kompensējamos medikamentus, pēdējā laikā ir saskārušies ar situāciju, kad ārsts izraksta tikai daļu no ikdienā nepieciešamajām valsts apmaksātajām zālēm, un pieci procentu pacientu norādījuši, ka ārsts vispār atteicies izrakstīt zāles. Īpaši satraucoši ir dati, ka gandrīz puse aptaujāto atzīst – materiālo apsvērumu dēļ ir spiesti ierobežot ikdienā nepieciešamo zāļu lietošanu. "Valsts kompensējamo zāļu sistēma cieš no smaga līdzekļu deficīta un savas funkcijas – ambulatorās aprūpes līmenī nodrošināt iedzīvotājus ar efektīvu ārstēšanu – spēj pildīt tikai daļēji," norāda Sustento valdes priekšsēdētāja Gunta Anča. Organizācija aicina Saeimu, kad tā lems par nākamā gada budžetu, nepieļaut finansējuma samazinājumu, kā arī pieprasa VM noteikt pacientu līdzmaksājuma griestus.

No budžeta atvēlētais finansējums kompensējamiem medikamentiem šogad ir 63,4 miljoni latu, kamēr faktiskais līdz gada beigām varētu sasniegt 84 miljonus latu (šāgada astoņos mēnešos budžeta deficīts ir 8,6 miljoni). Arī nākamgad ieplānota tāda pati summa. Nekāda pieauguma pēc šogad paredzētā dramatiskā krituma nebūšot arī 2011. gadā, taču, kā uzsver VM valsts sekretāra vietnieks Juris Bundulis, valdība nolēmusi, ka jau 2012. gadā šim mērķim papildus būs 32,6 miljoni. Protams, ja valdība savu vārdu turēs.

Latvijā situācija ar kompensējamiem medikamentiem ir neapskaužama, salīdzinot pat ar Igauniju un Lietuvu. Latvijā zāļu iegādes kompensācijas izdevumi uz vienu pacientu ir 38 eiro, Lietuvā – 66, bet Igaunijā – 71 eiro. Turklāt šogad Lietuvā un Igaunijā šie izdevumi nedaudz, tomēr ir palielinājušies, bet Latvijā – samazinājušies. Pēc šā gada martā pieņemtajām izmaiņām,

kad daudziem medikamentiem tika mainīts kompensācijas apmērs, apmēram 500 000 pacientu līdzmaksājums palielinājās divas reizes.

J. Bundulis gan norāda, ka no oktobra sociālās drošības tīkla ietvaros trūcīgam pacientam līdzmaksājums par kompensējamām zālēm nebūs jāmaksā, ja šī summa gadā pārsniegs 50 latu; šogad 12,5 latus. Pārējo segs valsts. Taču, kā uzsver Sustento, tas attiecas uz nelielu daļu cilvēku, jo, piemēram, maznodrošinātie nevar pretendēt uz šo palīdzību, jo viņu ienākumi ir zemi, bet ne tik zemi kā trūcīgam.

***

UZZIŅAI

Kompensējamām zālēm atvēlētais finansējums

2008. gadā 70 miljoni latu

2009. gadā 66,4 miljoni latu

2010. gadā 63 miljoni latu*

* budžeta projekts (varētu būt lielāks finansējums)

Latvijā

“Dzīvoju Latvijā jau vairāk nekā deviņus gadus,” teic rakstnieks, publicists un vēsturnieks Dmitrijs Savins, kura dzimtene ir Krievija, Aizbaikāls, pilsēta Čita. “Pirms tam nekad nebiju domājis, ka kļūšu par emigrantu. Bet mēs visi zinām, kāda ir situācija mūsdienu Krievijā. Tāpēc mana aizbraukšana bija loģisks rezultāts manam politiskajam darbam Krievijā. Man Krievijā bija tikai divi varianti: cietums vai emigrācija.” Intervija ar Dmitriju notiek latviski.

Svarīgākais