Pacientiem rada stresu zāļu dēļ

Asinsrites, onkoloģijas, diabēta un citu saslimšanu pacientiem pašlaik nav pieejami kompensējamie medikamenti, jo tos aptiekām nevar piegādāt zāļu lieltirgotavas. Nacionālajā veselības dienestā (NVD) otrdienas vakarā nevarēja pateikt, kādi ir iemesli, kāpēc zāles, par kurām ražotāji vai piegādātāji galvojuši, nav pieejamas.

Problēmu saasina likuma normas, kuras paredz, ka pacientiem aptiekā drīkst izsniegt tikai vienu – lētāko – medikamentu. Ja tā nav, pacientam pret ārsta sarakstīto recepti nedrīkst ne izsniegt citu lētāko medikamentu, ne arī pārdot par paša pacienta naudu kādas citas zāles.

NVD uzsver, ka risina situāciju, cik ātri vien spēj, un trešdien tiks pieņemts lēmums par septiņu medikamentu izslēgšanu no saraksta un pieteikti jauni lētākie medikamenti konkrētās grupās.

Veselības inspekcija (VI) saņēmusi iesniegumus no 19 aptiekām, trīs reģistrācijas apliecības īpašniekiem un viena pacienta par kompensējamo zāļu sarakstā iekļauto 54 zāļu neesamību zāļu lieltirgotavās, kuras piegādā zāles aptiekām. Informācija šonedēļ precizēta un nosūtīta NVD un Veselības ministrijai (VM). «Tā kā katrs medikaments ir vērtējams atsevišķi un šī ir starpinformācija lēmuma pieņemšanai, tā nav publiskojama,» atbildēja VI speciāliste Dagnija Būmane.

Savukārt NVD speciāliste Laura Lapiņa pastāstīja, ka informācija apstiprinājusies par septiņiem medikamentiem – arī viņa konkrētus medikamentus nenosauc, tas būšot oficiāli zināms tad, kad NVD direktors parakstīs rīkojumu. Tomēr lētāko zāļu nav ne onkoloģisko, ne asinsrites slimību ārstēšanai, ne diabēta pacientiem, ne citiem. «Kad šīs neesošās zāles tiks izslēgtas no saraksta, sekos lēmums par jaunu – lētāko – zāļu paziņošanu, un pacients ar to pašu recepti varēs iet uz aptieku pēc medikamentiem,» skaidro L. Lapiņa. Tomēr, kā zināms, zāles aptiekās nebija jau pagājušo nedēļu un to vietā pacientiem farmaceiti nedrīkst dot citas – ko darīt pacientam, kuram katru dienu medikamenti jālieto? «Visticamāk, pacientam jāvēršas pie ārsta un jālūdz izrakstīt zāles ar citu aktīvo vielu,» saka L. Lapiņa. Kad būs apstiprinātas jaunās lētākās zāles, varēs doties uz aptieku, tomēr garantijas, ka arī šo zāļu nepietrūks, nav.

Latvijas Farmaceitu biedrības vadītāja Kitija Blumfelde apstiprina, ka aptiekas nedrīkst izsniegt nevienu citu medikamentu, un, tāpat kā pacients, arī farmaceiti kļuvuši par jauno noteikumu ķīlniekiem. Vēstuli veselības ministrei nosūtījusi arī Farmaceitu arodbiedrība, tajā minēts, ka aptiekām nav iespējams no lieltirgotavām pasūtīt un saņemt lētākos references medikamentus, kas, pēc esošās informācijas, notiek ražotāja vainas dēļ. «Nav mehānisma, lai operatīvi varētu izsniegt nākamās lētākās zāles kompensācijas ietvaros,» uzsver Farmaceitu arodbiedrības priekšsēdētāja Brigita Paegļkalne. Viņa uzskata, ka inspekcijai un dienestam būtu nevis no aptiekām jāsaņem signāli, ka zāļu nav lieltirgotavās, bet gan aptiekām būtu jāsaņem informācija no valsts iestādēm par radušos situāciju un to, kuras zāles turpmāk drīkst izsniegt kā lētākās.

Ja pacients nevēlas lētākas zāles, kuras kompensē valsts, viņš var lūgt ārstam dārgākas, taču par tām pilnībā maksās pats. Taču tagad izveidojusies absurda situācija – ja aptiekā nav lētāko zāļu, pacientam nevar izsniegt ne citas lētākās, ne arī ļaut nopirkt dārgākas, jo recepte kompensējamām zālēm ir cita nekā parastajām. Jāpaskaidro, ka pacientiem, kuri jau iepriekš saņēmuši kompensējamās zāles, var izrakstīt visas iespējamās zāles pēc ārsta ieskatiem, kuras ir sarakstā, šī jaunā kārtība attiecas tikai uz pirmreizējiem pacientiem.