ES Mājā notiks diskusija par auzām celiakijas slimnieku diētā

Sestdien, 18.februārī pl.11.00 ES Mājā notiks zinātnieku, gastroenterologu, dietologu un citu speciālistu diskusija ir "Auzas celiakijas* slimnieku diētā: Eiropas Savienības un Latvijas pieredze", jeb "Auzu forums". Diskusijas laikā tiks apspriesti mīti un zinātniskie fakti par auzām ar mērķi noskaidrot, vai celiakijas slimnieki drīkst tās lietot uzturā.

Somijā audzētas bezglutēna auzas Latvijas veikalos ir pieejamas jau aptuveni divus gadus, taču gastroenterologi un uztura speciālisti vēl nav vienisprātis, vai celiakijas slimnieki droši tās var ēst, vai tajās tomēr ir glutēns. Pēc biedrības "Dzīve bez glutēna" aptaujām, daudzi celiakijas slimnieki izvairās no bezglutēna auzu lietošanas uzturā, jo uzskata, ka tajās tomēr ir glutēns; savukārt citi - tieši otrādi, uzskata, ka tās ir nenovērtējams uzturvielu un šķiedrvielu avots bezglutēna diētā.

Lai noskaidrotu zinātniski pārbaudīto informāciju par bezglutēna auzām, biedrība "Dzīve bez glutēna" sadarbībā ar SIA Raisio Latvija rīko "Auzu forumu", kurā kā īpaša viešņa piedalīsies bioķīmijas zinātniece no Somijas Pirjo Alho-Lehto. Vairāk nekā 30 savas karjeras gadus viņa ir veltījusi graudaugu izpētei, bezglutēna un bezlaktozes diētu problēmām, ka arī pārtikas kontroles likumdošanai Somijas un ES līmenī. Savukārt no Latvijas diskusijā piedalīsies Latvijas Lauksaimniecības universitātes Pārtikas tehnoloģijas fakultātes docente Dace Kļava, diētas ārste Lolita Neimane, gastroenterologs un dietologs Egdars Bodnieks, ārsts internists Konrāds Funka, uztura speciāliste Baiba Grīnberga un citi mediķi.

*Celiakija ir neārstējamā, ģenētiskā gastroenteroloģiskās sistēmas slimība. Celiakijas slimniekiem mūža garumā jāizvairās no glutēna - kviešu, rudzu, miežu olbaltuma, kas izsauc tievās zarnas bārkstiņu atrofiju, kā rezultātā neuzsūcās uzturvielas. Latvijā oficiāli diagnosticēti ir ap 1500 bērni vecumā no 2 līdz 18 gadiem (dati: Valsts Sociālās apdrošināšānas aģentūra, VSAA). Dati par pieaugušajiem slimniekiem netiek uzskaitīti.

Latvijā

Latvijā gadā ir 12 papildu brīvdienas (Lieldienās, Jāņos, Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, Latvijas Republikas Proklamēšanas dienā, Darba svētkos, Ziemassvētkos un Jaungadā). Lielākā daļa cilvēku, izņemot darbaholiķus, labprāt iegūtu vēl pāris papildu brīvdienas, piemēram, Lāčplēša dienu un 15. augustu. Arī darba nedēļa varētu būt īsāka. Ekonomisti gan krata pirkstu – papildu brīvdienas Latvijai izmaksājot dārgi.

Svarīgākais