Pētījums par sirds un asinsvadu slimību riska faktoriem ierindas un vadošo darbinieku vidū atklāj ne tik daudz lielas atšķirības starp vadītāju un padoto veselību, cik parāda problēmas ar strādājošo veselību kopumā.
Lai arī darbinieki bieži nav sūdzējušies par savu veselības stāvokli, pētījuma laikā veiktajās pārbaudēs atklājies, ka lielākajai daļai ir problēmas ar sirdsdarbību, paaugstināts holesterīna līmenis un paaugstināts asinsspiediens. No pētījuma rezultātiem arī izdarāms secinājums: lai arī vadošie darbinieki ir labāk izglītoti un saņem lielāku algu, ko, iespējams, varētu tērēt veselīgākai pārtikai, sporta aktivitātēm, tomēr viņu darba diena ir garāka un ir vairāk stresa, kas izlīdzina slimību riska faktorus ar ierindas darbiniekiem. Padotie savukārt mazāk zina par veselības profilaksi, mazāk tam pievērš uzmanību, vairāk smēķē, vairāk lieto alkoholu un ilgākas stundas darba vietā sēž.
Pētījumu veikusi klīnika Premium Medical un Rīgas Stradiņa universitātes Iekšķīgo slimību katedra sadarbībā ar Latvijas Personāla vadīšanas asociāciju. Pētījumā piedalījušies darbinieki no 22 dažādu nozaru un lieluma uzņēmumiem. «Nav noslēpums, ka cilvēkiem nepatīk iet pie ārsta, un visbiežāk, ja kādam jautā, kā viņš jūtas, cilvēks saka: jūtos labi, tomēr, kā pārliecinājāmies pētījumā, lielākā daļa dzīvo ilūzijās par patieso veselības stāvokli,» norāda Premium Medical klīnikas vadītāja Signe Dauškane-Platace. Pētījuma laikā desmit dalībniekiem tika konstatēts tik augsts spiediens, ka mediķiem bija jāsniedz palīdzība, trijos gadījumos pat bijis jāsauc ātrā palīdzība. Tas liecina par to, ka cilvēki neapzinās sirds slimību riskus, ilgstoši nepārbauda veselību, un kādā brīdī veselības problēmas jau kļūst tik nopietnas, ka jāārstējas slimnīcā.
Lai arī 88 procenti pētījuma dalībnieku jutās pilnīgi veseli un gandrīz lielākā daļa savu veselību novērtēja augstāk par piecām ballēm no desmit (augstos amatos strādājošie vīrieši vidēji savu veselību vērtē augstāk nekā pārējie), iztaujājot sīkāk par konkrētām sūdzībām, atklājās, ka tādas ir 93 procentiem (!). Lielākā daļa darbinieku sūdzējās par neiroloģiskām problēmām un sirdsdarbības problēmām, vismazāk – par zobu veselību. «Tātad 81 procents pētījuma dalībnieku jūtas veseli, bet patiesībā tādi nav,» sacīja S. Dauškane-Platace. Trešajai daļai pētījuma dalībnieku jau iepriekš ir pārslimota kāda sirds – asinsvadu slimība vai ar to slimo pašlaik. Satraucoši, ka lielākajai daļai pētījuma dalībnieku tika konstatētas arī novirzes no normas elektrokardiogrāfijas izmeklējumā. Normāls asinsspiediens ir tikai 37 procentiem darbinieku, 41 procentam – augsts asinsspiediens jeb hipertensija.
Pētījumā noteikts arī darbinieku ķermeņa masas indekss, un atklājies, ka normāls svars ir 45 procentiem, savukārt 35 procentiem ir palielināts svars, bet 18 procentiem – jau aptaukošanās.
Pētījumā apstiprinājās, ka vadošie darbinieki salīdzinājumā ar ierindas savu stresa līmeni vērtē augstāk un strādā vairāk, tātad ir pakļauti lielākai slodzei darbā. Savukārt ierindas darbinieki ilgāk laika pavada sēžot, mazāk ēd dārzeņus, vairāk smēķē un ir mazāk izglītoti par veselību. Tomēr, kā secina pētījuma autori, izglītības līmenis un augstāks atalgojums neglābj no sirds slimībām. Pārlieku lielais stress un daudzās darba stundas noliek vadošos darbiniekus vienā riska līmenī ar ierindas darbiniekiem. Līdz ar to tuvāko desmit gadu laikā risks saslimt ar sirds asinsvadu slimībām ir vienādi liels gan vadošajiem, gan ierindas darbiniekiem.