Latvijā pagājušajā gadā reģistrēti 194 infekcijas slimību gadījumi, kad cilvēku inficēšanās notikusi ārzemēs", informē Latvijas Infektoloģijas centra (LIC) Epidemioloģiskās drošības un sabiedrības veselības departamenta vadītājs Jurijs Perevoščikovs.
Departamenta vadītājs teica, ka salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem, pagājušajā gadā ārvalstīs inficēto cilvēku skaits ir trīskāršojies - 2010.gadā bija reģistrēts 51 gadījums, 2009.gadā - 87 gadījumi.
Jurijs Perevoščikovs pastāstīja, ka ārzemju ceļojumu laikā Latvijas iedzīvotāji (148 gadījumi) pārsvarā inficējušies ar akūtām zarnu infekcijām. Ar akūtām zarnu infekcijām (AZI) Latvijas iedzīvotāji biežāk saslimuši pēc ceļojumiem uz Indiju, Turciju, Krieviju (15 cilvēki), Ēģipti (13), Lietuvu (10), Lielbritāniju (8), Āfrikas valstīm (6), Ukrainu (6), Bulgāriju (5), Igauniju (5). No visiem saslimšanas gadījumiem ar AZI, 58 gadījumos,jeb 39,2% saslimušajiem konstatēti neatšifrētas etioloģijas gastroenterīti, 45 gadījumos cilvēki inficējušies ar dažādiem vīrusiem, 21 ceļotajam tika konstatēta salmoneloze.
2011.gadā tika reģistrēts viens no Indijas ievests paratīfa gadījums.
"Latvijā 2011.gadā tika reģistrēti 46 "ievestie" saslimšanas gadījumi ar citām infekcijas slimībām, visvairāk - ar Laimas slimību, legionelozi, malāriju un Denges drudzi. Ar Laimas slimību ārzemēs inficējušies 14 cilvēki (4 - Vācijā, 2 - Lielbritānijā un pa vienam - Amerikas Savienotajās Valstīs, Austrijā, Baltkrievijā, Čehijā, Krievijā, Lietuvā, Slovēnijā un Somijā). Saistībā ar ceļojumiem uz Čehiju, Indiju, Meksiku un Vāciju reģistrēti 4 legionelozes saslimšanas gadījumi. Trīs personas inficējās ar malāriju ceļojumu laikā uz Indiju (2) un Ganu (1), savukārt pēc ceļojumiem uz Indiju un Nigēriju divas personas saslima ar Denges drudzi", tā situāciju ar "ievestajām" infekcijām raksturo Jurijs Perevoščikovs.
"Lai samazinātu inficēšanās risku , jau savlaicīgi, vismaz četras nedēļas pirms plānotā ceļojuma, vēlams apmeklēt ceļotāju slimību speciālistu vai ģimenes ārstu un konsultēties par attiecīgajā apvidū sastopamajām slimībām, un, kā var no tām izsargāties," saka LIC Ambulatorās nodaļas vadītāja Agita Jēruma.
Daktere piebilst, ka sevišķa uzmanība ceļotājiem būtu jāpievērš specifiskajiem profilakses pasākumiem, īpaši, ja ceļojuma galamērķis ir valstis, kur iespējams inficēties ar malāriju.
Ja cilvēks pēc atgriešanās no ceļojuma jūt veselības problēmas: ir paaugstināta ķermeņa temperatūra, slikta dūša, vemšana, sāpes vēderā, ēstgribas zudums, caureja, vai citas iespējamās inficēšanās pazīmes – tad nekavējoties jāmeklē ārsta palīdzība. Ģimenes ārsts vai infektologs noteiks diagnozi, izvēlēsies pareizu ārstēšanu un izskaidros, kādi piesardzības pasākumi veicami, lai infekcija neizplatītos tālāk
LIC Ambulatorajā nodaļā Tropu un ceļotāju slimību kabinetā otrdienās un ceturtdienās no plkst.12.00 līdz 14.00 - speciālisti sniedz visu nepieciešamo informāciju par piesardzības pasākumiem, kas jāveic, dodoties uz konkrētu valsti.
Infektologi atgādina, ka ļoti būtiski ievērot arī nespecifiskās profilakses pasākumus, kas var palīdzēt izvairīties no iespējamās inficēšanās ceļošanas laikā:
-Lietot drošus pārtikas produktus, dzērienus un dzeramo ūdeni. Pārtikas, dzeramā ūdens un dzērienu drošība ir galvenokārt atkarīga no vietējiem higiēnas standartiem, kas tiek izmantoti to sagatavošanā. Valstīs, kurās ir zemi sanitārās higiēnas standarti un neattīstīta infrastruktūra pārtikas, dzērienu un dzeramā ūdens kontroles jomā, pastāv augsts risks saslimt ar infekcijas slimībām. Šajās valstīs ceļotājiem būtu jāievēro piesardzības pasākumi attiecībā uz jebkāda veida pārtiku un dzērieniem, tostarp tiem, kas tiek pasniegti augstas klases viesnīcās un restorānos, lai samazinātu jebkādu risku saslimt ar infekcijām. Risks saslimt nabadzīgajās valstīs ir lielāks, tomēr vietas, kurās ir slikti higiēnas apstākļi, var būt jebkurā valstī;
-izvairīties no ātri bojājošos produktu iegādes vietās, kur tos neglabā ledusskapjos vai aukstuma vitrīnās. Lietojiet uzturā tikai tādus pārtikas produktus un dzērienus, kuriem nav beidzies derīguma termiņš, un kuru kvalitāte Jums neliekas aizdomīga;
-nelietot salātus, gliemenes, kā arī ledus gabaliņus dzērienos (ja vien ledus nav pagatavots no ūdens, kas ņemts no pudeles);
-rūpīgi mazgāt augļus un dārzeņus;
-ievērot personīgo higiēnu un rūpīgi mazgāt rokas ar ziepēm vairākas reizes dienā;
-nepeldēties ūdenskrātuvēs, kas nav šim mērķim paredzētas vai, ja ir šaubas par ūdens kvalitāti.
Odu un ērču izplatīto slimību profilakses nolūkā jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai izvairītos no kontakta ar minētajiem pārnēsātājiem. Dodoties uz malārijas endēmiskajām teritorijām, ceļotājiem jālieto ķīmijprofilakse (jāatzīmē, ka neviens no 2011.gada reģistrētajiem saslimušiem ķīmijprofilakses preparātus nav lietojis).
Saskaņā ar Epidemioloģiskās drošības likuma 39.pantu (Starptautiskais tūrisms un ceļotāju veselība) "atvasinātām publiskām personām, iestādēm, komersantiem, pašnodarbinātajiem, kā arī citām juridiskajām un fiziskajām personām, kuras darbojas starptautiskā tūrisma jomā un veic pasažieru pārvadājumus, ceļojumu organizēšanas laikā pilnīgi un objektīvi jāinformē klienti par:
1) veselības riska faktoriem teritorijās, kuras tie vēlas apmeklēt, kā arī par infekcijas slimību draudiem un individuālajiem pasākumiem, ieskaitot vakcināciju;
2) medicīniskās palīdzības un konsultācijas saņemšanas iespējām gan pirms ceļojuma, gan tā laikā".