Pētījumā, kas šokējis sabiedrību, atklājies, ka piektajai daļai uz ielas strādājošo prostitūtu ir HIV, vēl lielākam īpatsvaram šo sieviešu ir C hepatīts.
Tomēr satraukumu pagaidām neviens negrasās mazināt, jo īsti nezina: ko darīt? Arī organizācijas Papardes zieds pētījumā secināts, ka praktiski nedarbojas noteikumi, kuriem vajadzētu regulēt seksuālo pakalpojumu sniegšanu. «Aizliegt nodarboties ar prostitūciju nevar, bet var strādāt ar sabiedrību, tostarp ar sievietēm, kuras sniedz seksuālos pakalpojumus par naudu, informējot par iespējām pārbaudīt veselību un iespējām ārstēties,» norāda pētījuma koordinatore sabiedrības veselības pētniece Anda Karnīte.
Par slimību uzzina pētījumā
Jāsecina, ka pētījuma dati ir svarīgi, jo līdz šim HIV un citu vīrusu izplatība prostitūcijā iesaistīto personu vidū nav pētīta (pirms pāris gadiem nu jau reorganizētā Sabiedrības veselības aģentūra veica plašu pētījumu par intravenozo narkotiku lietotājiem, kurā atklājās, ka piektajai daļai narkotiku lietotāju ir HIV, bet vairāk nekā pusei C hepatīts). Pētījumā, ko veica Papardes zieds sadarbībā ar Latvijas Infektoloģijas centru (LIC), secināts, ka piektā daļa prostitūcijā nodarbināto sieviešu ir HIV inficētas. Pētījumā aptaujātas un uz vairākām infekcijām testētas 117 sievietes. Vēl lielākam skaitam šo sieviešu – 63 procentiem – ir anoģenitālās herpes infekcija, par ko neviena no sievietēm iepriekš nebija zinājusi. Par HIV neliels skaits sieviešu zinājušas, tomēr turpinājušas nodarboties ar prostitūciju.
Aptaujāto sieviešu vidējais vecums 23–32 gadi, taču 23 procenti sieviešu atzinušas, ka prostitūcijā iesaistījušās jau pirms 18 gadu sasniegšanas. Viens procents sieviešu atzinušas, ka iesaistītas prostitūcijā jau 12 (!) gados. Sievietes gan aptaujātas, gan arī pārbaudītas attiecībā uz vairākām infekcijām, kuras var nodot tieši seksuālo kontaktu ceļā. Pētniece A. Karnīte stāsta, ka sieviešu asins paraugi pārbaudīti ne tikai uz HIV, bet arī uz B un C hepatītu, sifilisu, hlamidiozi un anoģenitālajām herpēm. Visas šīs infekcijas izplatās seksuālo kontaktu ceļā, kā arī, piemēram, HIV vai hepatīts, lietojot vienu šļirci narkotiku ievadei. Pētniece uzsver, ka liela daļa no sievietēm iepriekš nav zinājušas, ka viņām ir kāda no šīm infekcijām. Tomēr daudzas zina un turpina nodarboties ar seksuālo pakalpojumu sniegšanu. Piemēram, no 25 HIV inficētām sievietēm 18 to nav zinājušas, savukārt no tām, kurām atklāts C hepatīts, to nav zinājusi puse, par herpes infekciju nav zinājusi neviena no aptaujātajām.
Ar HIV inficētās nedrīkst strādāt
Tikai nelielai daļai šo sieviešu ir veselības grāmatiņas, lai gan tām jābūt obligāti. Pēc likuma seksuālos pakalpojumus nedrīkst sniegt persona, kurai ir HIV, kā arī citas infekcijas slimības to akūtajā periodā. «Sieviete zina, ka viņai ir HIV, un nemaz šo veselības grāmatiņu nepieprasa, jo zina, ka tāda netiks izsniegta,» norāda A. Karnīte. To, ka šie prostitūcijas ierobežošanas noteikumi nedarbojas, apliecina arī fakti, ka sievietes sniedz seksuālos pakalpojumus arī aizliegtās vietās, piemēram, automašīnās, viesnīcās, masāžas salonos. Pētnieki norāda, ka tikai puse sieviešu pēdējā gada laikā veikušas HIV testu, un, ja to izdarījušas, visbiežāk apmeklējušas tā saukto zema sliekšņa centru, kur bez maksas piedāvā veikt HIV eksprestestus un notiek šļirču maiņa (Rīgā – tas ir biedrības DIA+LOGS centrs un Infektoloģijas centra AIDS konsultāciju kabinets).
Ne visas ir slimas
Pētījuma veicēji atzīst, ka galvenokārt aptaujātas sievietes, kuras sniedz seksuālus pakalpojumus un strādā uz ielas, jo, lai gan sākotnēji projektā bijusi ideja aptaujāt arī salonos, dzīvokļos vai viesnīcās strādājošās prostitūtas, to bijis grūti realizēt – pētījuma veicēji pat saskārušies ar draudiem no šī rūpala organizētāju puses. AIDS jomas eksperti, vērtējot pētījuma datus, Neatkarīgajai norāda, ka, visticamāk, HIV izplatība seksuālo pakalpojumu sniedzēju vidū nebūtu (neizrādītos) tik augsta, ja aptaujā vairāk būtu iesaistītas personas, kuras šos pakalpojumus sniedz salonos, dzīvokļos, viesnīcās, jo arī šajā nodarbē iesaistīto uzvedība un veselības paradumi atšķiras. Ievērojams skaits šo sieviešu rūpējas par veselību. Turklāt pēc 117 aptaujāto sieviešu skaita nevarot spriest par visu sociālo grupu, proti, prostitūcijā iesaistīts daudz lielāks skaits sieviešu. Tomēr dati parāda satraucošu ainu un apliecina, ka uz ielas strādājošo sieviešu veselība ir kritiska.
Ko darīt?
Pētījums parāda satraucošus datus, taču tam seko loģisks jautājums – ko darīt, lai situāciju uzlabotu? Veselības ministre Ingrīda Circene, komentējot rezultātus, atzīst, ka, pirmkārt, «konstatējot tik augstu HIV izplatību šai riska grupai, ir jāinformē sabiedrība». Otrkārt, jāsniedz daudz lielāks apjoms informācijas sievietēm, kuras iesaistītas prostitūcijā, par iespējām ārstēties. Ministre arī uzskata, ka būtu nepieciešams veidot vairāk HIV profilakses punktu Rīgā, kur prostitūcija koncentrējas.
Papardes zieda vadītāja Gunta Ķelle atzīst, ka jautājums, ko tālāk darīt arī šiem pētījuma datiem, ir komplicēts, taču ir skaidrs viens – visām organizācijām ir jānāk kopā, lai par to runātu. Viena no iespējām rīkoties būtu atbalsts prostitūcijā iesaistītajām sievietēm, piemēram, krīzes centri. Pašlaik Latvijā tādu nav. Pēc Neatkarīgās rīcībā esošās informācijas, likvidēts arī centrs Pērnavas ielā Rīgā, kuru prostitūtas regulāri apmeklēja. Pētniece A. Karnīte papildina: jādara viss, lai, sniedzot seksuālos pakalpojumus, tas notiktu droši, lai sievietes apzinātos riskus, ko nedrošs sekss nodara viņu un citu cilvēku veselībai.