Latvijā un Igaunijā plašākā HIV izplatība Eiropā

Latvija pēc reģistrēto HIV/AIDS pacientu skaita ierindojas otrajā vietā Eiropas Savienībā, tūlīt aiz Igaunijas. Lai arī eksperti HIV infekciju sauc par tādu, ko ar profilakses pasākumiem varētu apturēt vai samazināt tās izplatību līdz minimumam, Latvijai tomēr neizdodas izkļūt no «HIV trijnieka».

Nevalstiskās organizācijas, kuras veic ievērojamu darbu, informējot, konsultējot par HIV gan tā sauktās riska grupas, gan parastos cilvēkus, uzsver: no valsts lielākas pūles būtu jāiegulda tieši HIV profilaksē. Ievērojot noteiktus profilakses pasākumus, var izvairīties no inficēšanās ar HIV, bet gadījumā, ja ir aizdomas par inficēšanos, laikus pārbaudīties un nepieciešamības gadījumā uzsākt ārstēšanos. AIDS pacientu ārstēšanās valstij izmaksā daudz dārgāk nekā vienkāršākie profilakses pasākumi, taču, kā norāda Veselības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Juris Bundulis, budžeta konsolidācijas apstākļos tieši profilaktiskie pasākumi apgriezti visvairāk. Viņš apsola: tiklīdz kā situācija budžetā uzlabosies, nauda profilakses programmām būs.

Otrā vieta ES

Eiropas Infekciju slimību kontroles centra jaunākais pētījums apliecina, ka augstākie HIV izplatības rādītāji ir Austrumeiropā, kas piecas reizes pārsniedz HIV izplatību Rietumeiropā un 20 reižu (!) pārsniedz infekcijas izplatību Centrāleiropā. Tik slikta situācija Austrumeiropas reģionā, kurā iekļaujas arī Baltijas valstis, ir, pateicoties Krievijai un Ukrainai, kur saslimstība ar AIDS ir visaugstākā. Igaunija ir trešajā vietā Eiropas reģionā pēc HIV izplatības. Igaunijas sliktā situācija izskaidrojama ar to, ka tur ātrāk nekā Latvijā ienāca heroīns no Krievijas, ko masveidā sāka patērēt kaimiņvalsts narkotiku lietotāji. Kā zināms, arī Latvijā heroīna ienākšana pirms desmit gadiem vairākas reizes palielināja HIV inficēto skaitu – sākotnēji narkomāniem nebija pietiekamas informācijas, ka, lietojot vienu šļirci, viņi pakļauj sevi un citus HIV riskam. Savukārt Centrāleiropā ļoti savlaikus sāka kampaņas tieši narkotiku lietotājiem, tāpēc, piemēram, Ungārijā procentuāli maz ir HIV inficētu narkomānu, kā arī vispār HIV izplatība ir zema.

Puse inficējas seksa laikā

Latvijā HIV infekcija atklāta 5132 cilvēkiem. Šogad reģistrēti 244 jauni HIV gadījumi un, kā norāda centra DIA+LOGS vadītāja Ruta Kaupe, pusē gadījumu inficēšanās notikusi heteroseksuālā ceļā. «Tas pilnīgi apgāž pieņēmumu, ka tikai narkotiku lietotājiem ir HIV, ka HIV ir tikai komercseksā iesaistītajiem. Tas var skart burtiski ikvienu,» uzsver R. Kaupe.

«Uzskatām, ka ir trīs galvenās prioritātes – vispirms saprast, cik cilvēkiem Latvijā ir HIV. Tas nozīmē, ka daudz plašākai jābūt testēšanai – jo ātrāk diagnosticējam, jo ātrāk iespējams ar cilvēku strādāt, un valstij gadījumā, ja HIV tests ir pozitīvs, tas izmaksā lētāk,» stāsta R. Kaupe. Jāturpina darbs ar narkotiku lietotājiem, ko veic tieši DIA+LOGS kaitējuma mazināšanas programmas ietvaros (kā arī citi punkti visā valstī, sniedzot informāciju par HIV, arī eksprestesti ir bez maksas), un pacientu līdzestības veicināšana, lai terapijas gadījumā tā netiktu pārtraukta.

AIDS pacients: uz vakcīnu neceram

AIDS dienas mērķis – nulle jaunu HIV inficēšanās gadījumu, nulle diskriminācijas un nulle nāves gadījumu ar AIDS. «Esmu reālists, nebūs tādas situācijas, ka neviens neinficēsies ar HIV, taču var samazināt jauno gadījumu skaitu,» saka apvienības HIV.LV vadītājs Aleksandrs Molokovskis. Viņš necer, ka drīzumā parādīsies vakcīna – lai arī visā pasaulē zinātnieki pie tā strādā, HIV vīruss ir tik viltīgs, ka visi līdzšinējie mēģinājumi radīt vakcīnu izrādījušies nesekmīgi. «Latvija noteikti varētu sasniegt mērķi – lai cilvēki nemirtu ar AIDS, jo pašreiz pacienti nonāk slimnīcā jau pēdējā stadijā, kad nekādas zāles vairs nepalīdz. Pilnīgi cita būtu situācija, ja HIV tiktu noteikts pašā sākumā, kad medikamenti dod iespēju dzīvot pilnvērtīgu dzīvi,» tā A. Molokovskis. Valsts gadā atvēl 2,9 miljonus latu AIDS ārstēšanai.

***

HIV/AIDS izplatība

Visplašāk infekcija izplatīta (HIV inficētie uz 100 000 iedzīvotāju)

Ukrainā – 36,4

Krievijā – 31,7

Igaunija – 27,8

Latvija – 12,2

Beļģija – 11

Avots: ECDC, 2010

HIV/AIDS izplatība

Latvijā

Latvijā HIV infekcija atklāta 5132 cilvēkiem

No tiem 1037 cilvēkiem konstatēts AIDS

Ar AIDS miris 421 cilvēks, šogad – 56

Šogad reģistrēti 244 jauni HIV gadījumi

50% gadījumu inficēšanās notikusi heteroseksuāla dzimumkontakta ceļā

Avots: Latvijas Infektoloģijas centrs

***

AIDS dienas pasākumi 1. decembrī

Decembrī Liepājā un Rīgā, sabiedriskā transporta pieturvietās vides sociālās reklāmas kampaņa

Cik saprotošs būtu Tu, ja uzzinātu, ka Tavā kāpņu telpā dzīvo AIDS slimnieks?

(Apvienība HIV.LV sadarbībā ar JCDecaux Latvija)

Rīgā

Plkst. 12–15 Latvijas Sarkanā Krusta specializētajā transportlīdzeklī iedzīvotāju konsultēšana un testēšana uz HIV (tirdzniecības parks Alfa Brīvības gatvē 372)

Plkst. 12–18 atvērto durvju diena – iedzīvotāju konsultēšana, testēšana uz HIV, informācija par HIV/AIDS (biedrība DIA+LOGDzirnavu ielā 135)

Plkst. 13–20 konsultēšana, testēšana uz HIV, informācija par HIV/AIDS (Latvijas Sarkanā Krusta sociālajā centrā Gaiziņš Gaiziņa ielā 7)

Plkst. 10–12 informatīva kampaņa, studentu konsultēšana, testēšana uz HIV, informācija par HIV/AIDS (Stradiņa Universitātes galvenā ēka Dzirciema ielā 16)

Plkst. 10–12 studentu konsultēšana, testēšana uz HIV, informācija par HIV/AIDS (Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātē Šarlotes ielā 1a)

Plkst. 18.30 Zibakcija, svecīšu nolikšana pie stēlas (akmens tēla) mirušo ar AIDS piemiņai gājēju pārējā no Stacijas laukuma uz Marijas ielu

Plkst. 20 Jaunatne pret AIDS – labdarības izsole Nav kastītes – nav seksa! (trAKi mieRĪGA kafejnīca Miera ielā 9)

Liepājā

Plkst. 15 Aizlūgums par AIDS upuriem, palaižot debesīs balonus, un informatīva akcija pilsētā

Plkst. 19.15

Lāpu gājiens

Avots: Apvienība HIV.LV

Latvijā

Kaitējums zemūdens interneta savienojumiem starp Vāciju un Somiju un starp Lietuvu un Zviedriju ir samazinājis datu pārraides ātrumu un izraisījis virkni starptautisku aizdomu. Tomēr līdz šim nav izšķirošas reakcijas uz šo notikumu. Šis nav pirmais gadījums, kad Baltijas jūrā tiek bojāta zemūdens infrastruktūra. Radušās pamatotas aizdomas par Krievijas iesaisti, ziņo Polijas medijs "wnp.pl".

Svarīgākais